1Tā saka Tas Kungs: Kur ir jūsu mātes šķiršanās grāmata, ar ko es viņu būtu atstādinājis, un kur ir mans parādu dzinējs, kam es jūs būtu pārdevis? Redzi, jūs savu noziegumu dēļ esat pārdoti, un jūsu pārkāpumu dēļ jūsu māte ir atstādināta 2Kāpēc es nācu, un neviena tur nebija? Kāpēc es saucu, un neviens neatbildēja? Vai tad mana roka īsin paīsināta, ka tā nevar atpestīt? Jeb vai man spēka nav izglābt? Redzi, ar saviem draudiem es jūru daru sausu, pārvēršu straumes par tuksnesi, ka viņu zivis smird, jo ūdens nav, un tās mirst aiz slāpēm. 3Es apģērbju debesis ar krēslību un daru maisu viņām par apsegu. 4Tas Kungs Kungs man ir devis mācītu mēli, ka es zinu ar vārdiem stiprināt nogurušus. Viņš uzmodina ik rītu, viņš uzmodina manu ausi, klausīties kā tie, kas mācās. 5Tas Kungs Kungs man ausi ir atdarījis, un es neesmu bijis stūrgalvīgs un neesmu atkāpies atpakaļ. 6Es savu muguru devu tiem, kas mani sita, un savu vaigu tiem, kas mani plūca; es neapslēpu savu vaigu no nievāšanas un spļaudalām. 7Jo Tas Kungs Kungs man palīdz, tādēļ es nepaliku kaunā. Tāpēc es savu vaigu esmu darījis kā kramu, jo es zinu, ka nepalikšu kaunā. 8Viņš ir tuvu, kas mani taisno, kas gan ar mani tiesāsies? Saiesim kopā! Kas ir mans pretinieks tiesā? Lai nāk klāt pie manis! 9Redzi, Tas Kungs Kungs man palīdz; kas mani pazudinās? Redzi, tie visi sadils kā drēbe, kodes tos ēdīs. 10Kurš jūsu starpā bīstas To Kungu, un klausa viņa kalpa balsi? Kas tumsībā staigā, kur gaismas nav, tas lai paļaujas uz Tā Kunga vārdu un cerē uz savu Dievu. 11Redzi, jūs visi, kas uguni sakurat un sataisāt ugunīgas bultas, ejat paši savās uguns liesmās un tais bultās, ko esat iededzinājuši! Tas jums notiek no manas rokas, sāpēs jums jāguļ.