1Nu tad, es dziedāšu savam mīļam, sava drauga dziesmu par viņa vīna dārzu: manam mīļam bija vīna dārzs taukā pakalnā. 2Un viņš to aptaisīja ar sētu un tīrija no akmeņiem un tur stādīja labus vīna kokus un uztaisīja torni vidū un raka vīna spaidu iekšā un gaidīja, ka tas nesīs labus ogu ķekarus, bet tas nesa sūrus ķekarus. 3Nu tad, Jeruzālemes iedzīvotāji un Jūda vīri, tiesājat jel starp mani un manu vīna dārzu. 4Ko tad vēl vairāk bija darīt pie mana vīna dārza, nekā es esmu darījis? Kāpēc es esmu gaidījis, ka tas labus ogu ķekarus nestu, un viņš nesis sūrus ķekarus? 5Nu tad, es jums teikšu, ko es ar savu vīna dārzu darīšu. Es atņemšu viņa sētu, ka viņš top noganīts, es noārdīšu viņa mūri, ka viņš top samīts. 6Un es viņu darīšu par postažu: viņš netaps apgraizīts nedz apkapāts, bet dadži un ērkšķi tur uzdīgs, un es pavēlēšu padebešiem, ka uz to nebūs līt lietum. 7Tiešām, Tā Kunga Cebaot vīna dārzs ir Izraēla nams, un Jūda vīri ir viņa līksmības stādi. Viņš gaida uz tiesu, un redzi, asins plūdi, uz taisnību, un redzi, vaidi! 8Vai tiem, kas rauj namu pie nama, krāj tīrumu pie tīruma, kamēr vietas vairs neatliek, un ka jūs paliekat tie vienīgie iedzīvotāji zemē! 9Tas Kungs Cebaot saka manās ausīs: tiešām, daudz namu būs postā, lieli un skaisti bez iedzīvotāja. 10Tiešām, desmit vīna dārza birzumi nesīs vienu vienīgu batu, un viens gomers sēklas nesīs vienu ēfu. 11Vai tiem, kas agri cēlušies skrien pēc stipra dzēriena, un kavējās līdz tumsai, kamēr vīns tos sakarsē! 12Un tur ir kokles un soma stabules, bungas un stabules un vīns viņu dzīrēs; bet Tā Kunga darbu tie neuzlūko, uz viņa roku darbu tie nerauga. 13Tādēļ mani ļaudis cietumā taps aizvesti no nejauši, un viņu cienīgie cietīs badu, un viņu dzīrenieki iztvīks no slāpēm. 14Tādēļ elle atpletusi savu rīkli un atdarījusi savu muti bez mēra, ka nogrimst (Jeruzālemes) greznums un viņas ļaužu drūzma, un viņas troksnis, un kas tur līksmojās. 15Tad ļaudis taps locīti un vīri pazemoti, un lepno acis taps pazemotas. 16Bet Tas Kungs Cebaot parādīsies augsts tiesā, un Dievs, tas svētais, parādīsies svēts taisnībā. 17Tad jēri (tur) barosies kā savās ganībās, un svešinieki noēdīs bagāto izpostītās vietas. 18Vai tiem, kas netaisnību velk ar nelietības valgiem, un grēku kā ar ratu virvēm! 19Kas saka: Lai viņš steidzās, lai viņš drīz dara savu darbu, ka mēs to redzam, un lai tuvojās un nāk tas padoms, kas Izraēla Svētajam, ka mēs to manam. 20Vai tiem, kas ļaunu saka labu esam un labu esam ļaunu, kas tumsību dara par gaismu un gaismu par tumsību, kas rūgtu dara par saldu un saldu par rūgtu! 21Vai tiem, kas gudri savās acīs un prātīgi pēc pašu prāta! 22Vai tiem, kas varoņi uz vīna dzeršanu un spēka vīri uz stipru dzērienu. 23Kas dāvanu dēļ bezdievīgo attaisno un taisniem atrauj taisnību! 24Tādēļ it kā uguns liesma aprij rugājus un kā svelmē siens sagrūst, tāpat būs viņu sakne kā prauli, un viņu ataugas izputēs kā putekļi, tādēļ ka tie atmet Tā Kunga Cebaot bauslību un nicina Izraēla Svētaja vārdus. 25Tādēļ Tā Kunga dusmība iedegās pret viņa ļaudīm, un viņš izstiepj savu roku pret tiem un tos sit, ka kalni dreb, un viņu miroņi ir kā dubļi ielas vidū. Ar visu to viņa dusmība nenovēršas, un viņa roka vēl ir izstiepta. 26Un viņš paceļ karogu tiem pagāniem, kas tālu, un pasvilps kādam no zemes gala. Un redzi, ātri un steigšus tas nāk. 27Neviens nepiekūst un neklūp viņu starpā, neviens nesnauž nedz guļ, nedz viņa gurnu josta ir atraisīta, nedz viņa kurpju siksna sarauta. 28Viņa bultas ir asas un visi viņa stopi uzvilkti, viņa zirgu nagi tik cieti kā akmens, un viņu rati kā viesulis. 29Viņu rūkšana ir kā briesmīgām lauvām, un tie rūc kā jauni lauvas un tas kauc un satver laupījumu un aiznes, un glābēja nav. 30Un tas kauc pret viņiem tai diena, kā jūra kauc; kad zemi uzlūko, redzi, tā ir tumša, rīb un zib, tumši pār tiem arī debesis.