1Tanī laikā Merodaks BalAdans, BalAdana dēls, Bābeles ķēniņš, sūtīja grāmatas un dāvanas pie Izķijas, jo tas bija dzirdējis, ka viņš bija slims bijis un atkal palicis vesels. 2Un Izķija priecājās par tiem un tiem rādīja savu mantas namu, to sudrabu un zeltu, tās dārgās zāles un to smalko eļļu un visu savu bruņu namu un visu, kas viņa mantās bija; nekas nebija visā viņa namā un visā viņa valstī, ko Izķija tiem nebūtu rādījis. 3Tad pravietis Ezaija nāca pie ķēniņa Izķijas un uz to sacīja: Ko šie vīri sacījuši un no kurienes tie pie tevis nākuši? Un Izķija sacīja: Tie no tālas zemes pie manis nākuši, no Bābeles. 4Un viņš sacīja: Ko tie laba redzējuši tavā namā? Un Izķija sacīja: Tie visu redzējuši, kas manā namā, nekā nav no manām mantām, ko es tiem nebūtu rādījis. 5Tad Ezaija sacīja uz Izķiju: Klausies Tā Kunga Cebaot vārdu. 6Redzi, dienas nāks, ka viss, kas ir tavā namā, un ko tavi tēvi līdz šai dienai sakrājuši, taps novests uz Bābeli, nekas netaps atlicināts, saka Tas Kungs. 7Un no taviem dēliem, kas no tevis nāks, ko tu dzemdināsi, viņi ņems, ka tie būs par kambar junkuriem Bābeles ķēniņa pilī. 8Un Izķija sacīja uz Ezaiju: Tā Kunga vārds ir labs, ko tu runājis. Un viņš sacīja: Kad tik miers un drošība pastāv manā laikā.