1Jo redzi, Tas Kungs Kungs Cebaot atņems no Jeruzālemes un Jūda patvērumu un padomu, visu maizes padomu un visu ūdens padomu, 2Vareno un karavīru, soģi un pravieti un gudro un vecaju, 3Virsnieku pār piecdesmit un godināto un padoma devēju un amata pratēju un apvārdotāju. 4Un es viņiem došu puikas par virsniekiem, un nesaprašas pār viņiem valdīs. 5Un tie ļaudis māksies virsū cits citam, ikkatrs savam tuvākam, puika trakos pret sirmgalvi un nelga pret cienīgo. 6Tad satvers viens otru sava tēva namā un (sacīs): tev ir drēbes, esi mums par virsnieku, un lai tava roka nogriež šo postu. 7Bet viņš tai dienā atbildēs un sacīs: es negribu būt tas dziedinātājs, manā namā ne maizes ne drēbju, neceļat mani par ļaužu virsnieku. 8Jo Jeruzāleme gruvusi, un Jūda ir kritis, tādēļ kā viņu mēles un darbi ir pret To Kungu, kaitināt viņa godības acis. 9Viņu vaiga izskats dod liecību pret viņiem, un savus grēkus tie izteic, it kā Sodoma, un tos neapslēpj. Vai viņu dvēselēm! Jo tie sev pašiem dara ļaunu. 10Sakait par taisno, ka tam labi klāsies, jo tas ēdīs savu darbu augļus. 11Vai tam bezdievīgam! Tam labi neklāsies, jo pēc viņa rokas darba viņam taps maksāts. 12Mani ļaudis! Viņu dzinēji ir bērni, un sievas valda pār tiem; mani ļaudis! Tavi vadoņi tevi maldina un to ceļu, kur tev jāstaigā, tie samaitā. 13Tas Kungs ceļas, tiesāties un stāv, tiesu spriest tautām. 14Tas Kungs nāk uz tiesu ar savu ļaužu vecajiem un viņu lieliem kungiem: un jūs to vīna dārzu esat noēduši; nabaga laupījums ir jūsu namos. 15Kas jums prātā, ka jūs saminat manus ļaudis un satriecat bēdīgo vaigus? Saka Tas Kungs Kungs Cebaot. 16Vēl Tas Kungs saka: tādēļ ka Ciānas meitas lepojās un staigā izstieptu kaklu un mirkšķina ar acīm un iet maziem solīšiem, skandinādamas savu kāju gredzenus, 17Tad Tas Kungs Ciānas meitām darīs pakausi pliku un atsegs viņu kaunumu. 18Tai dienā Tas Kungs atņems tos skaistos kāju gredzenus, tās saulītes un tos mēnestiņus, 19Tos ausu glītumus, tās roku sprādzes un tos vaiga apsegus, 20Tās cepures un prievītes un jostas un ožamos trauciņus un pesteļus. 21Tos pirkstu gredzenus un tās pieres sprādzes, 22Tās svētku drēbes un tos mēteļus un apsegus un makus, 23Un tos spieģeļus un dārgos kreklus un tos galvas lakatus un uzvalkus. 24Un smaržas vietā būs puvums, un jostas vietā valgs, un sprogaino matu vietā plika galva, un plata mēteļa vietā šaurs maiss, un skaistuma vietā uguns vātis. 25Tavi vīri kritīs caur zobenu un tavs spēks(varoņi) karā. 26Un viņas vārti bēdāsies un žēlosies, un iztukšota viņa sēdēs zemē.