1Tai dienā Tas Kungs ar savu cieto, lielo un stipro zobenu piemeklēs Levijatanu, to žiglo čūsku, un Levijatanu, to lunkano čūsku, un nokaus to lielo pūķi, kas jūrā. 2Tai dienā būs jauks vīna dārzs, dziediet par to. 3Es, Tas Kungs, to pasargu, ik acumirkli es to slacinu, lai neviens to neaiztiek, nakti un dienu es to sargāju. 4Dusmu man vairs nav. - Ja būtu manā priekšā ērkšķi un dadži, karā es pret tiem celtos un tos visus sadedzinātu, 5Ja tie nemeklē manu palīgu, un neder mieru ar mani, mieru ja neder ar mani. 6Nākošā laikā Jēkabs iesakņosies, Izraēls zaļos un ziedēs un zemes virsu pildīs ar augļiem. 7Vai viņš to tā sitis, kā viņš viņa sitējus sitis? Vai viņš to tā kāvis, kā viņš viņu kāvējus kāvis? 8Mēreni tu viņu sodīji, kad to liki aizvest, to gauži vētīdams rīta vēja dienā. 9Tādēļ Jēkaba noziegums caur to top salīdzināts, un kad viņa grēki atņemti, tad šie ir visi tie augļi, ka visus altāra akmeņus darīs par izkaisītiem gruvekļiem; Ašeras un saules stabi nepastāvēs. 10Jo tā stiprā pilsēta būs tukša, tās mājvietas taps pamestas un atstātas kā tuksnesis; tur teļi taps ganīti, un tur tie gulsies un noēdīs viņa krūmus. 11Kad viņa zari būs nokaltuši, tad tie taps nolauzti, un sievas nāks un ar tiem kurinās. Jo tie ir ļaudis, kam prāta nav, tādēļ viņu radītājs par tiem neapžēlosies, un kas tos ir darījis, tas viņiem žēlastības neparādīs. 12Un notiks tai dienā, tad Tas Kungs augļus sakrās no lielupes malas līdz Ēģiptes upei; un jūs visi līdz tapsiet salasīti, Izraēla bērni. 13Un tai dienā ar lielu bazūni taps bazūnēts, un tad nāks, kas pazuduši Asura zemē un kas izdzīti Ēģiptes zemē, un pielūgs To Kungu uz tā svētā kalna Jeruzālemē.