1Spriedums par parādīšanas ieleju. Kas tev ir, ka jūs visi kāpiet uz jumtiem? 2Tu biji trokšņa pilna, ļaužu pilna pilsēta, līksma pils. Tavi nokautie nav ar zobenu nokauti nedz karā krituši. 3Visi tavi virsnieki kopā bēguši, bez stopiem tie ir gūstīti, visi, kas pie tevis top atrasti, ir sasieti, tie tālu bēguši. 4Tādēļ es saku: Atstājaties nost no manis, lai es gauži raudu, nepūlējaties, mani iepriecināt par manas tautas nopostīšanu. 5Jo tā ir trokšņa un posta un jukas diena no Tā Kunga Kunga Cebaot parādīšanas ielejā, kur mūri grūst, un brēkšana atskan kalnos. 6Jo Elams nes bultu maku, tur ir vīri uz ratiem, tur ir jātnieki, un Ķire nāk ar spožām priekšturamām bruņām. 7Un tavas jaukās ielejas būs pilnas ratu, un jātnieki apmetīsies pret vārtiem. 8Viņš atsegs apsegu no Jūda, un tai dienā tu lūkosi pēc tām bruņām ciedru koku namā. 9Un jūs redzat Dāvida pilsētas plaisas esam daudz, un jūs krājat lejas dīķa ūdeni. 10Un jūs skaitiet Jeruzālemes namus un nolaužat namus, mūri stiprināt. 11Jūs rokat arīdzan grāvi starp abējiem mūriem priekš vecā dīķa ūdens. Bet jūs neskatāties uz to, kas to dara, un nelūkojiet uz to, kas to sen nolicis. 12Un tai dienā Tas Kungs Kungs Cebaot aicinās raudāt un žēloties, un apcirpties un maisus apvilkt. 13Bet redzi, prieks un līksmība, vēršu kaušana un avju kaušana, gaļas ēšana un vīna dzeršana: ēdīsim un dzersim, jo rītu mums jāmirst 14Bet Tas Kungs Cebaot darījis zināmu manās ausīs: tiešām, šis noziegums jums netaps piedots, kamēr jūs mirsiet, saka Tas Kungs Kungs Cebaot. 15Tā saka Tas Kungs Kungs Cebaot: celies, ej pie šī mantas sarga, pie Zebnas, kas celts pār to namu, (un saki) 16Ko tu še dari, un kam tu še to dari, ka tu še kapu sev izcērt, ka kalnā roc savu kapu, klintī sev izcērt mājokli? 17Redzi, Tas Kungs ar varenu sviedienu tevi nosviedīs, cieti tevi sagrābis. 18Velšus viņš tevi aizvels ar tādu velšanu kā lodi uz zemi, lielu un plašu; tur tu nomirsi, tur paliks tavas godības rati, tu negods sava kunga namam. 19Un es tevi nogāzīšu no tavas vietas, un no tava amata es tevi nocelšu. 20Un notiks tai dienā, tad es aicināšu savu kalpu Elijaķimu, Ilķijas dēlu, 21Un es viņu apģērbšu ar taviem svārkiem un viņu apjozīšu ar tavu jostu, un tavu valdīšanu es nodošu viņa rokā, un viņš būs par tēvu Jeruzālemes iedzīvotājiem un Jūda namam. 22Un es Dāvida nama atslēgu likšu uz viņa pleciem, un kur viņš atvērs, tur neviens neaizslēgs, un kur viņš aizslēgs, tur neviens neatvērs. 23Un es viņu iesitīšu kā naglu stiprā vietā, un viņš būs par goda krēslu sava tēva namā. 24Un pie viņa pieķersies visa viņa tēva nama godība, bērni un bērnu bērni, visi mazie trauki, bļodas un krūzes. 25Tai dienā, saka Tas Kungs Cebaot, tā nagla lieksies, kas stiprā vietā bija iesista, tā lūzīs un kritīs, un tā nasta pie tās ies bojā; jo Tas Kungs to ir runājis.