1Šis ir tas vārds, ko Ezaija, Amoca dēls, redzējis par Jūdu un Jeruzālemi. 2Un notiks pastara laikā, tad Dieva nama kalns stāvēs pāri par visiem kalniem un būs paaugstināts pār pakalniem, un visi pagāni uz viņu plūdīs, 3Un daudz tautas ies un sacīs: ejam, kāpsim uz Tā Kunga kalnu, uz Jēkaba Dieva namu, lai viņš mums māca savus ceļus, un lai staigājam viņa tekās, jo no Ciānas iziet mācība, un Tā Kunga vārds no Jeruzālemes. 4Un viņš tiesās starp pagāniem un pārmācīs daudz tautas, un tie pārkals savus zobenus par lemešiem un savus šķēpus par cirpēm(ecešām). Jo tauta pret tautu nepacels zobenu un vairs nemācīsies karu. 5Jēkaba nams, nāc, staigāsim Tā Kunga gaismā. 6Bet tu esi atstājis savus ļaudis, Jēkaba namu, jo tie ir pilni austruma ļaužu (bezdievības) un ir zīlnieki it kā Vīlisti, un ar svešinieku bērniem tiem ir draudzība. 7Un viņu zeme ir pilna sudraba un zelta, un mantas tiem bez gala, un viņu zeme ir pilna zirgu, un ratu tiem bez gala. 8Un viņu zeme ir pilna elka dievu, un savu roku darbu tie pielūdz, to, ko pašu pirksti taisījuši. 9Bet ļaudis tiek pazemoti, un vīri gāzti, un piedot tu viņiem nepiedosi. 10Lieni klints alā un paslēpies pīšļos priekš Tā Kunga iztrūcināšanas un priekš viņa augstās godības. 11Ļaužu lepnās acis taps pazemotas, un vīru augstība taps locīta, bet Tas Kungs vien būs augsts tanī dienā. 12Jo Tā Kunga Cebaot diena būs pret visu lepnumu un lielumu, un pret visu augstumu, ka tas top pazemots, 13Un pret visiem lieliem un augstiem Lībanus ciedru kokiem un pret visiem Bāzanas ozoliem 14Un pret visiem lieliem kalniem un pret visiem augstiem pakalniem. 15Un pret visiem augstiem torņiem un pret visiem stipriem mūriem 16Un pret visiem jūras kuģiem un pret visiem skaistiem tēliem. 17Un ļaužu lepnība taps locīta, un vīru augstība pazemota, bet Tas Kungs vien būs augsts tanī dienā. 18Un elkadievi ies pavisam bojā. 19Tad ies kalnu alās un zemes plaisumos priekš Tā Kunga iztrūcināšanas un priekš viņa augstās godības, kad viņš celsies, iztrūcināt zemi. 20Tai dienā cilvēks savus sudraba elkus un savus zelta elkus, ko tie sev bija taisījuši pielūgt, nometīs kurmjiem un sikspārņiem, 21Un ies klints aizās un kalnu alās, priekš Tā Kunga iztrūcināšanas un priekš viņa augstās godības, kad viņš celsies, iztrūcināt zemi. 22Tad nepaļaujaties uz cilvēku, kam dvaša nāsīs; jo par ko tas turams?