1Spriedums par Ēģipti. Redzi, Tas Kungs brauc uz viegla padebeša un nāk uz Ēģiptes zemi; un Ēģiptes elkadievi dreb viņa priekšā, un Ēģiptiešu sirds iekš tiem izkūst. 2Jo es sarīdinu Ēģipti pret Ēģipti, ka tie karos ikkatrs pret savu brāli, un ikkatrs pret savu tuvāko, pilsēta pret pilsētu, valsts pret valsti. 3Un Ēģiptiešu prāts panīks viņu sirdī, un viņu padomu es iznīcināšu; tad tie vaicās savus dievekļus un tos vārdotājus un zīlniekus un zīmju cienītājus. 4Un es Ēģipti nodošu bargu kungu rokā, un briesmīgam ķēniņam būs pār tiem valdīt, saka Tas Kungs Kungs Cebaot. 5Un ūdens izžūs jūrā, un tā upe izsīks un izžūs. 6Un strauti smirdēs, Ēģiptes grāvji paliks sekli un sausi, niedres un ašķi(meldri) savītīs. 7Upes līči, upes malas un viss sējums pie upes savītīs, izputēs un izzudīs. 8Un zvejnieki žēlosies un visi bēdāsies un vaidēs, kas makšķeri met upē, un kas tīklu met ūdenī. 9Un kaunā paliks, kas smalkas dzijas vērpj un kas baltas drānas auž. 10Un zemes pīlāri būs satriekti, un visi algādži apbēdināti. 11Tīri ģeķi ir Coana virsnieki, Varaūs gudrie padoma devēji; padoms ir palicis par ģeķību. Kā jūs varat sacīt uz Varaū: es esmu gudru ļaužu dēls, vecu ķēniņu dēls. 12Kur nu ir tavi gudrie? Lai tie tev dara zināmu, ka tu atzīsti, ko Tas Kungs Cebaot nodomājis par Ēģipti. 13Coana virsnieki ir palikuši par ģeķiem, Novas virsnieki pievīlās un Ēģipti paved uz maldīšanos viņas cilšu galvas. 14Tas Kungs pār viņiem izlējis maldu garu, ka tie apmāna Ēģiptiešus visā viņu darīšanā, un šie kā piedzērušies vārtās savos vēmekļos. 15Un tad Ēģiptiešiem nekāds darbs neizdosies, ne galvai, ne astei, ne celmam, ne zaram. 16Tai dienā Ēģiptieši būs kā sievas un bēdāsies un baiļosies no Tā Kunga Cebaot paceltās rokas, ko viņš pret tiem paceļ. 17Un Jūda zeme būs Ēģiptei par briesmām; kas viņu pieminēs, tas baiļosies no Tā Kunga Cebaot padoma, ko viņš pret tiem nodomājis. 18Tai dienā piecas pilsētas Ēģiptes zemē runās Kanaāna valodu un zvērēs Tam Kungam Cebaot; vienu sauks Irhāeres (saules pilsēta, vai posta pilsēta). 19Tai dienā Tam Kungam būs altāris Ēģiptes vidū un piemiņas stabs pie viņas robežām priekš Tā Kunga. 20Un tas būs Tam Kungam Cebaot par zīmi un par liecību Ēģiptes zemē; kad tie brēks uz To Kungu apspiedēju dēļ, tad viņš tiem sūtīs Pestītāju un aizstāvētāju, kas tos atpestīs. 21Un Tas Kungs sevi darīs zināmu Ēģiptei, un Ēģipte tai dienā To Kungu atzīs un viņam kalpos ar kaujamiem un ēdamiem upuriem un Tam Kungam solīs solījumus un tos nomaksās. 22Un Tas Kungs sitīs Ēģipti, viņš to sitīs un dziedinās, un tie atgriezīsies pie Tā Kunga, un viņš no tiem ļausies pielūgties un tos dziedinās. 23Tai dienā būs liels ceļš no Ēģiptes uz Asiriju, un Asirija ies uz Ēģipti un Ēģipte uz Asiriju, un Ēģipte līdz ar Asiriju kalpos (Tam Kungam.) 24Tai dienā Izraēls būs tas trešais ar Ēģipti un Asiriju, par svētību virs zemes. 25Jo Tas Kungs Cebaot tos svētīs sacīdams: svētīti lai ir mani ļaudis, Ēģipte un Asurs, manu roku darbs, un Izraēls, mana mantība.