1Nepriecājies, Izraēl, ar gavilēšanu kā tās tautas, jo tu dzen maucību, atkāpdamies no sava Dieva, tu mīļo mauku algu uz visiem labības kloniem. 2Klons un eļļas spaids viņus nemielos un jaunais vīns tos pievils. 3Tie nepaliks Tā Kunga zemē, bet Evraīms griezīsies atpakaļ uz Ēģipti, un Asirijā tie ēdīs nešķīstu. 4Tie Tam Kungam nenesīs dzeramus upurus no vīna, un viņu kaujamie upuri viņam nepatiks; tie viņiem būs kā bēru maize. Visi, kas to ēd, apgānās, jo viņu maize ir priekš viņiem pašiem, un nenāk Tā Kunga namā. 5Ko tad jūs darīsiet svētkos un Tā Kunga svētā dienā? 6Jo redzi, tiem jāaiziet tā posta dēļ, Ēģipte tos sapulcinās, Move viņus apraks. Nātres mantos viņu sudraba dārgumus, ērkšķi būs viņu dzīvokļos. 7Piemeklēšanas dienas nākušas, atmaksāšanas dienas ir klāt, Izraēls to samanīs! Tie pravieši ir ģeķi, tie gara vīri ir traki, - visa tava lielā nozieguma un lielā naida dēļ. 8Evraīms lūko manam Dievam garām, un pravieši ir palikuši par slazda valgiem uz visiem viņa ceļiem, naids ir viņu dieva namā. 9Tie ir dziļi maitājušies it kā Ģibejas dienās; viņš pieminēs viņu noziegumu, viņš piemeklēs viņu grēkus. 10Es atradu Izraēli kā vīna ogu ķekarus tuksnesī, es ieraudzīju jūsu tēvus kā pirmajus augļus pie vīģes koka; bet tie nogāja pie BaālPeora un padevās tam bezkaunīgam un tapa tik neganti kā viņu drauģeļi. 11Evraīma godība aizskries kā putns, ka tur ne dzemdēs, nedz taps grūtas, nedz ieņems. 12Un jebšu tie savus bērnus uzaudzinātu, tomēr es tiem tos gribu laupīt, ka cilvēku neatliek. Vai tiem, kad es no tiem būšu atstājies! 13Evraīms, ko es biju izredzējis, būt par Tiru, bija stādīts skaistā vietā, bet Evraīmam savi bērni jaiznes slepkavam. 14Dod tiem, ak Kungs! Ko lai tu dodi? Dod tiem neauglīgas miesas un izsīkušas krūtis. 15Visa viņu negantība ir Ģilgalā, tur es tos ienīdēju. Viņu ļauno darbu dēļ es tos izdzīšu no sava nama, es joprojām tos vairs nemīļošu; - visi viņu lielkungi ir atkāpēji. 16Evraīms ir sasists, viņu sakne ir izkaltusi; tie nenesīs nekādus augļus; un jebšu tie dzemdinātu, tomēr es viņu miesas mīlulīšus gribu nokaut. 17Mans Dievs tos atmetīs, tāpēc ka tie viņam neklausīja, un tie būs bēguļi starp tautām.