1Kad tiem būs bail, tad tie mani meklēs: ejam, atgriezīsimies pie Tā Kunga. Jo viņš ir saplēsis, un viņš mūs dziedinās, viņš ir sasitis, un viņš mūs sasies. 2Viņš mūs darīs dzīvus pēc divām dienām, trešā dienā viņš mūs uzcels, ka dzīvosim viņa priekšā. 3Tad ņemsim vērā, dzīsimies To Kungu atzīt; viņš tiešām ausīs kā auseklis un nāks pie mums kā stiprs lietus, kā vēlais lietus slacina zemi. 4Ko lai tev daru, Evraīm, ko lai tev daru, Jūda? Jo jūsu mīlestība ir kā rīta mākonis un kā rasa, kas agri izzūd. 5Tādēļ es esmu cirtis ar tiem praviešiem, es tos esmu kāvis ar savas mutes vārdiem, un mana tiesa ausa kā gaisma. 6Jo man patīk mīlestība un ne upuris, un Dieva atzīšana vairāk nekā dedzināmie upuri. 7Bet tie pārkāpj derību kā Ādams, tur tie pret mani palikuši neuzticīgi. 8Ģileada ir pilsēta pilna ļauna darītāju, ar asiņainām pēdām. 9Un kā laupītāji glūn uz kādu cilvēku, tāda ir tā priesteru draudze, uz Zīķemes ceļa tie dzen slepkavību, tiešām tie dara negantus darbus. 10Izraēla namā es redzu briesmīgas lietas: tur ir Evraīma maucība, Izraēls ir sagānījies. 11Arī tev, Jūda, ir pļauja priekšā, kad es pārvedīšu savus cietuma ļaudis.