1Klausiet Tā Kunga vārdu, Izraēla bērni! Jo Tam Kungam ir tiesas lieta ar zemes iedzīvotājiem, tāpēc ka ne uzticības, ne mīlestības, ne Dieva atzīšanas nav tai zemē. 2Bet lādēšana un melošana un kaušana un zagšana un laulības pārkāpšana laužas iekšā, un asins vaina nāk pēc asins vainas. 3Tādēļ zeme bēdājās, un visi viņas iedzīvotāji vaid līdz ar zvēriem laukā un ar putniem apakš debess, ir jūras zivis iet bojā. 4Tomēr lai neviens nestrīdās un netiesājās ar otru, jo tavi ļaudis ir kā tādi, kas ar priesteri strīdās. 5Tādēļ tu klupsi dienā, ir pats pravietis klups ar tevi naktī, un es izdeldēšu tavu māti. 6Mani ļaudis top izdeldēti, tādēļ ka tie bez atzīšanas. Jo kā tu atzīšanu esi atmetis, tad ir es tevi atmetīšu, ka tev man nebūs būt par priesteri. Un tāpēc ka tu esi aizmirsis sava Dieva bauslību, tad arī es aizmirsīšu tavus bērnus. 7Cik daudz viņi bijuši, tik tie pret mani apgrēkojušies. Es viņu godu pārvērtīšu par kaunu. 8Tie ēd manu ļaužu grēku upurus un ilgojās ikviens savā dvēselē pēc viņu noziegumiem. 9Tādēļ priesteris būs tāpat kā tie ļaudis, un es pie viņa piemeklēšu viņu ceļus un viņam atmaksāšu viņu darbus. 10Un tie ēdīs, bet nepaēdīs, tie maukos, bet nevairosies, tādēļ ka tie To Kungu atstājuši un viņu nav cienījuši. 11Maucība un vīns un jauns vīns paņem prātu. 12Mani ļaudis vaicā savu koku, un viņu spieķis tiem dod ziņas, jo maucības gars tos pieviļ, ka tie maukodamies no sava Dieva atkāpjas. 13Kalnu galos tie upurē un pakalnos tie kvēpina, apakš ozoliem, liepām un kļavām, tāpēc ka viņu ēna ir laba; tādēļ jūsu meitas dzen maucību, un jūsu brūtes pārkāpj laulību. 14Es nepiemeklēšu jūsu meitas, ka tās dzen maucību, nedz jūsu brūtes, ka tās pārkāpj laulību, jo tie paši iet savrup ar maukām un upurē ar nešķīstām, tādēļ tie neprātīgie ļaudis ies postā. 15Ja tu, Izraēl, gribi maukot, tad lai Jūda nenoziedzās arīdzan. Nenāciet uz Ģilgalu un neejat augšām uz BetAvenu, un nezvērējiet: tik tiešām kā Tas Kungs dzīvo. 16Ja Izraēls ir trakgalvīgs kā trakgalvīga govs, tad arī Tas Kungs tos ganīs kā jērus plašā zemē. 17Evraīms ir apbiedrinājies ar dievekļiem, laižat to mierā! 18Plītēšanā tie palaidušies, maukot tie maukojās, viņu valdnieki mīl negodu. 19Vējš ar saviem spārniem tos sagrābs, un tie taps kaunā ar saviem upuriem.