1Sakait uz saviem brāļiem: Mani ļaudis, - un uz savām māsām: Ak apžēlotas! 2Ejat tiesāties ar savu māti, ejat tiesāties, jo tā nav mana sieva, un es neesmu viņas vīrs, lai viņa savu maucību noliek no sava vaiga un savu laulības pārkāpšanu no savām krūtīm, 3Ka es to nenovelku pliku un viņu nenostādu kā tai dienā, kad viņa piedzima, un viņu nedaru par tuksnesi un nelieku par sausu zemi un viņu nenonāvēju caur tvīkšanu, 4Un ka neapžēlojos par viņas bērniem, jo tie ir maukas bērni. 5Jo viņu māte dzen maucību, viņu dzemdētāja ir negodīga; jo tā saka: es iešu saviem drauģeļiem pakaļ, kas man dod manu maizi un manu ūdeni, manu vilnu un manus linus, manu eļļu un manu dzērienu. 6Tādēļ redzi, es tavu ceļu aiztaisīšu ar ērkšķiem un darīšu tur sienu priekšā, ka viņa savas tekas nevar atrast. 7Un viņa dzīsies saviem drauģeļiem pakaļ, bet tos nepanāks, un viņa tos meklēs, bet neatradīs; tad viņa sacīs: es iešu un atgriezīšos pie sava pirmā vīra, jo to brīdi man bija labāki nekā tagad. 8Jo viņa neatzīst, ka es tas esmu, kas viņai devis labību un vīnu un eļļu, un vairojis viņas sudrabu un zeltu, ko tie priekš Baāla ir lietojuši. 9Tādēļ es atkal atņemšu savu labību savā laikā un savu vīnu savā brīdī, un atraušu savu vilnu un savus linus, ar ko tie apseguši savu plikumu. 10Un nu es viņas kaunu atklāšu priekš viņas drauģeļu acīm, un neviens viņu neizglābs no manas rokas. 11Un es nobeigšu visu viņas līksmību, viņas svētkus, viņas jaunos mēnešus un viņas svētdienas un visus viņas svētos laikus. 12Un es postīšu viņas vīna koku un vīģes koku, par ko viņa saka: tā ir mana maukas alga, ko man mani drauģeļi devuši; bet es tos darīšu par mežu, un zvēriem laukā tos būs ēst. 13Un es pie viņas piemeklēšu tās Baālu dienas, ka viņa tiem ir kvēpinājusi un greznojusies ar savām sprādzēm un glītumiem un dzinusies pakaļ saviem drauģeļiem, bet mani ir aizmirsuši, saka Tas Kungs. 14Tādēļ redzi, es viņu labināšu un viņu vedīšu tuksnesī un runāšu mīlīgi ar viņu. 15Un es tai atdošu viņas vīna dārzus no tejienes un to Akora ieleju par cerības durvīm. Un tur viņa dziedās kā savas jaunības dienās, un kā tai laikā, kad viņa cēlās no Ēģiptes zemes. 16Un tai dienā, saka Tas Kungs, tu sauksi: mans vīrs, un tu mani vairs nesauksi: mans Baāl. 17Un es Baālu vārdus izraušu no viņas mutes, ka tos ar viņu vārdiem vairs nepieminēs. 18Un tai dienā es darīšu priekš viņiem derību ar zvēriem laukā un ar putniem apakš debess un ar tārpiem virs zemes, un salauzīšu stopu un zobenu un karu no zemes, un likšu tiem droši dzīvot. 19Un es ar tevi saderēšos uz mūžību, un es ar tevi saderēšos taisnībā un tiesā un žēlastībā un apžēlošanā. 20Un es ar tevi saderēšos ticībā, un tu atzīsi To Kungu. 21Un tai dienā es paklausīšu, saka Tas Kungs; es paklausīšu debesi, un tā paklausīs zemi. 22Un zeme paklausīs labību un vīnu un eļļu, un tie paklausīs Jezreēli. 23Un es tos darīšu sev par dzimumu virs zemes un apžēlošos par to neapžēloto un sacīšu uz tiem, kas nebija mani ļaudis: jūs esat mani ļaudis; un tie sacīs: mans Dievs!