1Atgriezies, ak Izraēl, pie Tā Kunga, sava Dieva, jo tu esi kritis sava nozieguma dēļ. 2Ņemiet šos vārdus līdz un atgriežaties pie Tā Kunga un sakāt uz viņu: piedod visu noziegumu un parādi žēlastību, ka mēs nesam savu lūpu upurus. 3Asurs mūs neizpestīs, mēs nejāsim uz zirgiem un nesacīsim vairs uz savu roku darbu: tu esi mūsu dievs! Jo pie tevis bāriņš atrod žēlastību. 4Es dziedināšu viņu atkāpšanos, es tos mīlēšu ar labu prātu, jo mana dusmība no viņa novērsīsies. 5Es Izraēlim būšu kā rasa: viņš zaļos kā lilija un iesakņosies kā Lībanus. 6Viņa zari izplētīsies, un skaistums viņam būs kā eļļas kokam, un smarža viņam būs kā Lībanum. 7Tie, sēdēdami viņa ēnā, atkal audzinās labību un zaļos kā vīna koks; tam būs slava kā vīnam no Lībanus. 8Evraīm, kas man vēl ar dievekļiem? Es paklausīšu un viņu uzlūkošu. Es būšu kā zaļa priede, pie manis tavs auglis rodas. 9Kas ir gudrs, ka saprot šās lietas? Kas ir prātīgs, ka tās atzīst? Jo Tā Kunga ceļi ir taisni, un taisnie pa tiem staigās, bet pārkāpēji pa tiem kritīs.