1Evraīms grābstās pēc vēja un dzenās pakaļ rīta vētrai, cauru dienu viņš vairo postu, un tie ceļ derību ar Asuru, un eļļa top vesta uz Ēģipti. 2Tam Kungam jātiesājas ar Jūdu, un Jēkabu viņš piemeklēs pēc viņa ceļiem, pēc viņa darbiem viņš tam atmaksās. 3Mātes miesās viņš pamina savu brāli, un savā (vīra) spēkā viņš cīnījās ar Dievu. 4Viņš stipri cīnījās ar to eņģeli un pārvarēja; viņš raudāja un viņu lūdza; Bētelē viņš to atrada, un tur viņš ar mums runāja. 5Un Tas Kungs ir tas Dievs Cebaot, Kungs ir viņa vārds. 6Tu tad atgriezies pie sava Dieva, pasargi žēlastību un tiesu un gaidi bez mitēšanās uz savu Dievu. 7Kanaāns, viņa rokā ir viltīgs svars, viņam mīl varas darbu darīt. 8Evraīms saka: taču es esmu tapis bagāts, esmu sev dabūjis lielu mantu, pie visas manas peļņas vainas nav, kas būtu grēks. 9Bet es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kamēr no Ēģiptes zemes; es tevi vēl likšu lieveņos dzīvot, kā svētku laikā. 10Un es runāju caur praviešiem, un vairoju parādīšanas, un caur praviešiem es stāstu līdzības. 11Ja Ģileadā griežas uz grēku, tad tiešām tie paliks par nieku; Ģilgalā tie upurē vēršus; ir viņu altāri būs kā akmeņu kopa tīruma vagās. 12Jēkabs bēga uz Sīrijas klajumu, un Izraēls kalpoja par sievu, sievas dēļ viņš bija gans. 13Un Tas Kungs Izraēli izveda no Ēģiptes caur vienu pravieti, un caur vienu pravieti tas tapa ganīts. 14Bet Evraīms viņu rūgti apkaitināja, tāpēc viņa Kungs viņa asinīm liks uz tā palikt, un tam atmaksās viņa nievāšanu.