1Septītā mēneša divdesmit pirmā dienā notika Tā Kunga vārds caur pravieti Agaju sacīdams: 2Runā jel uz Zerubabeli, Zealtiēļa dēlu, Jūda valdnieku, un uz Jozuū, Jocadaka dēlu, augsto priesteri, un uz tiem atlikušiem ļaudīm un saki: 3Kurš ir jūsu starpā atlicis, kas šo namu redzējis viņa pirmā godībā un to tagad redz? Vai šis pret viņu nav it kā nekas jūsu acīs? 4Tomēr nu, Zerubabel, esi drošs! saka Tas Kungs, un Jozuū, Jocadaka dēls, augstais priesteri, esi drošs, un esiet droši, visi šīs zemes ļaudis! saka Tas Kungs, un strādājiet, jo es esmu ar jums, saka Tas Kungs Cebaot. 5Tas vārds, caur ko es ar jums derību cēlis, kad jūs izgājāt no Ēģiptes zemes, un mans gars paliek jūsu vidū. Nebīstaties! 6Jo tā saka Tas Kungs Cebaot: vēl mazs brīdis, tad es kustināšu debesis un zemi, jūru un sausumu, 7Un visus pagānus es kustināšu, un tad nāks visu tautu prieks. Un es piepildīšu šo namu ar godību, saka Tas Kungs Cebaot. 8Man pieder sudrabs un man pieder zelts, saka Tas Kungs Cebaot. 9Ša pēdīgā nama godība būs lielāka nekā tā pirmā, saka Tas Kungs Cebaot. Un šai vietai es došu mieru, saka Tas Kungs Cebaot. 10Divdesmit ceturtā dienā, devītā mēnesī, Dārija otrā gadā, Tā Kunga vārds notika caur pravieti Agaju sacīdams: 11Tā saka Tas Kungs Cebaot: vaicā jel priesteriem par bauslību un saki: 12Redzi, kad kas svētu gaļu nestu savas drēbes stūrī, un ar savu stūri aizskartu maizi vai pavalgu vai vīnu vai eļļu vai kādu citu barību, vai tā būtu svētīta? Tad tie priesteri atbildēja un sacīja: Nebūtu. 13Tad Agajus sacīja: ja kāds, nešķīsts būdams no miroņa, visu šo aizskar, vai tas paliktu nešķīsts? Un priesteri atbildēja un sacīja: tas paliktu nešķīsts. 14Tad Agajus atbildēja un sacīja: tādi ir šie ļaudis, un tāda ir šī tauta manā priekšā, saka Tas Kungs, un tāds viss viņu roku darbs, un ko tie tur upurē, tas ir nešķīsts. 15Un nu ņemiet vērā savā sirdī, kas bijis no šās dienas atpakaļ un vēl senāki, pirms akmens tapa likts uz akmeni pie Tā Kunga nama, 16Pirms tas notika, kad kas gāja pie labības kopas no divdesmit pūriem, tad tur bija tikai desmit, kad viņš gāja pie vīna spaida un gribēja smelt piecdesmit mērus, tad bija tikai divdesmit. 17Es jūs situ ar bulu, rūsu un krusu, visu jūsu roku darbu, un jūs neatgriežaties pie manis, saka Tas Kungs. 18Ņemiet jel vērā savā sirdi, kas būs no šās dienas un uz priekšu, no devītā mēneša divdesmit ceturtās dienas, no tās dienas, kad pamats ir likts pie Tā Kunga nama, ņemiet to vērā savā sirdī. 19Vai vēl ir sēkla klētī? Un vīna koks un vīģes koks un granātkoks un eļļas koks, tie nav nesuši. No šās dienas es svētīšu. 20Un Tā Kunga vārds otrreiz notika uz Agaju divdesmit ceturtā mēneša dienā sacīdams: 21Runā uz Zerubabeli, Jūda valdnieku, un saki: es kustināšu debesis un zemi. 22Un es apgāzīšu ķēniņu goda krēslus un izdeldēšu stiprās pagānu valstis un apgāzīšu ratus un braucējus, un kritīs zirgi un jātnieki, cits caur cita zobenu. 23Tai dienā, saka Tas Kungs Cebaot, es tevi ņemšu, Zerubabel, Sealtiēļa dēls, mans kalps, saka Tas Kungs, un tevi turēšu kā spiežamu gredzenu, jo tevi es esmu izredzējis, saka Tas Kungs Cebaot.