1Ķēniņa Dārija otrā gadā, sestā mēnesi, pirmā mēneša dienā, Tā Kunga vārds notika caur pravieti Agaju uz Zerubabeli Zealtiēļa dēlu, Jūda valdnieku, un uz Jozuū, Jocadaka dēlu, augsto priesteri, un sacīja: 2Tā runā Tas Kungs Cebaot un saka: šie ļaudis runā: laiks vēl nav nācis, uzcelt Tā Kunga namu. 3Un Tā Kunga vārds notika caur pravieti Agaju sacīdams: 4Vai tad jums ir laiks, dzīvot glītos namos un šim namam būs stāvēt postā? 5Nu tad tā saka Tas Kungs Cebaot: ņemat vērā savus ceļus. 6Jūs sējat daudz un pļaujat maz, jūs ēdat, bet nepaēdat, jūs dzerat bet nepadzerat, jūs ģērbjaties, bet jums nepaliek silti, un algādzis pelna algu cauram makam. 7Tā saka Tas Kungs Cebaot: liekat vērā savus ceļus. 8Ejat augšā kalnos un vediet kokus un uztaisiet šo namu; pie tā man būs labs prāts, un es tapšu pagodināts, saka Tas Kungs. 9Jūs gan gaidāt uz daudz, bet redzi, jūs dabūjat maz, un jebšu jūs to esat mājās pārnesuši, taču es to izputināju. Kāpēc tā? saka Tas Kungs Cebaot. Mana nama labad, kas stāv postā, kamēr ikviens skrien sava nama labad. 10Tādēļ debess jums aiztur rasu, un zeme aiztur savus augļus. 11Un sausumu es saucu pār zemi un pār kalniem un pār labību un pār vīnu un pār eļļu un pār visu, kas izaug no zemes, un pār cilvēkiem un pār lopiem un pār ikvienu rokas darbu. 12Tad Zerubabels, Zealtiēļa dēls, un Jozuūs, Jocadaka dēls, augstais priesteris, un visi atlikušie ļaudis klausīja Tā Kunga, sava Dieva, balsij un pravieša Agajus vārdiem it kā Tas Kungs, viņu Dievs, to bija sūtījis, un tie ļaudis bijās no Tā Kunga. 13Tad sacīja Agajus, Tā Kunga vēstnesis, kam Tā Kunga vēsts bija uz tiem ļaudīm: Es esmu ar jums, saka Tas Kungs. 14Un Tas Kungs pamodināja Zerubabela un Jozuūs, Jocadaka dēla, augstā priestera, garu un visu atlikušo ļaužu garu, ka tie gāja un darīja darbu pie Tā Kunga Cebaot, sava Dieva, nama, 15Sestā mēneša divdesmit ceturtā dienā ķēniņa Dārija otrā gadā.