1Un Tas Kungs sacīja uz Nou: ej šķirstā, tu un viss tavs nams, jo tevi es esmu redzējis manā priekšā taisnu šinī ciltī. 2No visādiem šķīstiem lopiem ņem pie sevis pa septiņiem, tēviņu un mātīti, bet no tiem lopiem, kas nešķīsti, pa diviem, tēviņu un mātīti. 3Arī no putniem apakš debess pa septiņiem, tēviņu un mātīti, ka vaisla paliek dzīva pa visu zemes virsu. 4Jo vēl būs septiņas dienas, tad es likšu lietum līt virs zemes četrdesmit naktis, un es izdeldēšu no zemes virsas ikvienu dzīvu radījumu, ko esmu darījis. 5Un Noa darīja itin tā, kā Tas Kungs bija pavēlējis. 6Un Noa bija sešsimt gadus vecs, kad ūdensplūdi zemi pārplūda. 7Tad Noa iegāja šķirstā un līdz ar viņu viņa dēli un viņa sieva un viņa dēlu sievas priekš tiem ūdensplūdiem. 8No šķīstiem lopiem un no tiem lopiem, kas nav šķīsti, un no putniem un no visa, kas lien virs zemes, 9Iegāja pa pāriem pie Noas šķirstā, tēviņš un mātīte, it kā Dievs Noam bija pavēlējis. 10Un notikās pēc septiņām dienām, tad ūdensplūdi nāca virs zemes. 11Sešsimtā Noas dzīvības gadā, otrā mēnesī, septiņpadsmitā mēneša dienā, tai pašā dienā visi lielie bezdibeņa avoti ir pārtrūkuši, un debess logi atvērušies. 12Un lietus nāca virs zemes četrdesmit dienas un četrdesmit naktis. 13Tai dienā iegāja šķirstā Noa un Zems un Kams un Javets, Noas dēli, un Noas sieva un viņa trīs vedeklas līdz ar tiem, 14Un arī visādi zvēri pēc savas kārtas un visādi lopi pēc savas kārtas un visādi tārpi, kas lien virs zemes, pēc savas kārtas, un visādi putni pēc savas kārtas, visādi putniņi un visādi spārnaiņi. 15Un tie nāca šķirstā pie Noas pa pāriem no ikvienas miesas, iekš kā bija dzīva dvaša, 16Un tie, kas nāca, bija tēviņš un mātīte no visādas miesas un iegāja it kā Dievs tam bija pavēlējis, un Tas Kungs aizslēdza aiz viņa. 17Tad nāca plūdi virs zemes četrdesmit dienas, un ūdeņi vairojās un pacēla šķirstu un pacēla to no zemes virsas. 18Un ūdeņi augtin auga un vairojās ļoti virs zemes, un šķirsts gāja peldu pa ūdens virsu. 19Un ūdeņi vairojās pārlieku ļoti virs zemes, un visi augstie kalni visur apakš debesīm tapa pārņemti. 20Piecpadsmit olekšu augstumā ūdeņi cēlās, un kalni tapa pārņemti. 21Tad visa miesa apmira, kas virs zemes kustās, no putniem un no visādiem tārpiem, kas lien virs zemes, un visi cilvēki. 22Viss, kam dzīva gara dvaša bija nāsīs, viss, kas mita sausumā, tas nomira. 23Tad visi dzīvie radījumi tapa izdeldēti virs zemes no cilvēkiem līdz lopiem, līdz tārpiem un līdz putniem apakš debess; bet Noa vien atlikās un kas līdz ar viņu bija šķirstā. 24Un ūdeņi vairojās virs zemes simts un piecdesmit dienas.