1Un notikās tanī laikā, ka Jūda no saviem brāļiem nogāja un apmetās pie kāda Adulamnieku vīra, Īras vārdā. 2Un Jūda redzēja tur kāda Kanaāniešu vīra meitu, un viņa vārds bija Zua, un viņš to ņēma un gāja pie tās. 3Un tā tapa grūta un dzemdēja dēlu un nosauca viņa vārdu Ģeru. 4Un tā tapa atkal grūta un dzemdēja dēlu un nosauca viņa vārdu Onanu. 5Un tā dzemdēja vēl vienu dēlu un nosauca viņa vārdu Zelu, un viņš bija Ķezibā, kad tā to dzemdēja. 6Un Jūda ņēma sievu priekš Ģera, sava pirmdzimtā, un viņas vārds bija Tāmare. 7Bet Ģers, Jūdas pirmdzimtais, bija ļauns Tā Kunga priekšā, tāpēc Tas Kungs to nokāva. 8Tad Jūda sacīja Onanam: ej pie sava brāļa sievas un ņem to sava brāļa vietā un cel dzimumu savam brālim. 9Bet Onans zinādams, ka tas dzimums viņam nepiederēs, pie sava brāļa sievas iedams, tam lika izgaist zemē, lai savam brālim nedotu dzimuma. 10Un Tam Kungam nepatika, ko viņš darīja, un viņš to arīdzan nokāva. 11Tad Jūda sacīja uz savu vedeklu Tāmari: paliec atraitne sava tēva namā, tiekams Zelus, mans dēls, pieaug; jo viņš domāja: vai viņam arī nebūs jāmirst, kā viņa brāļiem. Un Tāmare nogāja un dzīvoja sava tēva namā. 12Kad nu labs laiks bija pagājis, tad Zuas meita, Jūda sieva, nomira; pēc tam Jūda iepriecinājās un gāja pie saviem avju cirpējiem uz Timnu, viņš un Īra, viņa draugs, tas Adulamnieks. 13Un Tāmarei tapa vēstīts un sacīts: redzi, tavs tēvocis iet uz Timnu, savas avis cirpt. 14Tad viņa novilka savas atraitņu drēbes un apsedzās ar vaiga apsegu un aptinās un apsēdās priekš Enaima vārtiem, kas ir uz Timnas ceļa; jo tā bija redzējusi, ka Zelus bija pieaudzis un ka viņa tam nebija dota par sievu. 15Un Jūda to redzēja un šķita, to esam mauku, tāpēc ka tā savu vaigu bija apsegusi. 16Un noklīda pie tās ceļmalā un sacīja: nāc jel, laid man pie tevis ieiet; jo viņš nezināja, to savu vedeklu esam. Un tā sacīja: ko tu man dosi, ja tu pie manis ieiesi? 17Un tas sacīja: es tev sūtīšu vienu āzi no ganāmpulka. Un tā sacīja: tad dod man ķīlas, tiekams tu to sūti. 18Tad tas sacīja: kas tās tādas ķīlas, ko man tev būs dot? Un tā atbildēja: tavs aizspiežamais gredzens un tava virkne un tava niedre, kas tavā rokā. Un tas viņai to deva un iegāja pie tās; un tā tapa grūta no viņa. 19Un tā cēlās un aizgāja un nolika to apsegu un apvilka savas atraitņu drēbes. 20Un Jūda sūtīja to āzi caur savu draugu, to Adulamnieku, atņemt tās ķīlas no tās sievas rokas; bet tas to neatrada. 21Tad tas vaicāja tās vietas ļaudis sacīdams: kur ir tā mauka, kas Enaimā uz ceļa sēdējusi? Un tie sacīja: še maukas nav bijis. 22Un tas atgriezās pie Jūdas un sacīja: es to neesmu atradis, un tās vietas ļaudis arīdzan saka: še maukas nav bijis. 23Tad Jūda sacīja: lai tā to sev patur, ka netopam kaunā; redzi, es šo āzi esmu sūtījis, un tu viņas neesi atradis. 24Un notikās pēc kādiem trim mēnešiem, tad Jūdam tapa vēstīts un sacīts: Tāmare, tava vedekla, maucību dzinusi, un redzi, tā ir arī grūta no maukošanas. Tad Jūda sacīja: izvediet to ārā, ka tā top sadedzināta. 25Kad nu tā tapa izvesta, tad tā sūtīja pie sava tēvoča un sacīja: no tā vīra, kam šās lietas pieder, es esmu grūta; un tā sacīja: vai pazīsti jel, - kam tas aizspiežamais gredzens un šī virkne un šī niedre pieder? 26Un Jūda tās pazina un sacīja: tā sieva ir taisnāka nekā es, tāpēc ka es viņu savam dēlam Zelum neesmu devis. Un viņš to vairs neatzina. 27Un tai dzemdējot, redzi, tai bija dvīņi viņas miesās. 28Un kad tā dzemdēja, tad viens roku izbāza, un bērnu saņēmēja to ņēma un apsēja sarkanu pavedienu ap to roku un sacīja: šis nāks pirmais ārā. 29Un kad tas to roku ievilka, redzi, tad nāca viņa brālis ārā; un tā sacīja: kāpēc tu sev plēsumu esi plēsis? Un tā viņa vārdu nosauca Perec (plēsis). 30Un pēc tam viņa brālis nāca ārā, ap kā roku tas sarkanais pavediens bija, un tā viņa vārdu nosauca Zerus (atspīdums).