1Un Dievs sacīja uz Jēkabu: celies un ej uz Bēteli un mīti tur, un taisi tur altāri tam Dievam, kas tev parādījās, kad tu bēgi no sava brāļa Ezava. 2Tad Jēkabs sacīja uz savu saimi un uz visiem, kas pie tā bija: metiet nost tos svešos dievus, kas pie jums, un šķīstaties un pārģērbjaties citās drēbēs. 3Ceļamies un ejam uz Bēteli, un tur es taisīšu altāri tam stipram Dievam, kas mani paklausījis bēdu dienā un pie manis bijis tai ceļā, ko esmu staigājis. 4Tad tie Jēkabam deva visus svešos dievus, kas bija viņu rokās, un tās ausu sprādzes, kas bija viņu ausīs, un Jēkabs tos apraka apakš tā ozola, kas ir pie Ziķemes. Un tie gāja projām, 5Un Dievs uzsūtīja bailību tām pilsētām, kas viņiem bija visapkārt, tā ka tie Jēkaba bērniem nedzinās pakaļ. 6Un Jēkabs un visi ļaudis, kas bija ar viņu, nonāca Lusā, kas ir Kanaāna zeme - tā ir Bētele. 7Un viņš tur uztaisīja altāri, un nosauca to vietu El-Bēteli, tāpēc, ka Dievs tam bija parādījies, kad tas no sava brāļa bēga. 8Un Debora, Rebekas emma(zīdītāja), nomira un tapa aprakta pie Bēteles apakš tā ozola, kam vārdu viņš nosauca raudu ozols. 9Un Dievs atkal parādījās Jēkabam, kad tas no Mezopotamijas nāca, un viņš to svētīja. 10Un Dievs uz to sacīja: tavs vārds ir Jēkabs, - tavu vārdu nebūs vairs saukt Jēkabu, bet Izraēlim būs tavam vārdam būt; un tas nosauca viņa vārdu Izraēli. 11Un Dievs sacīja uz viņu: es esmu tas visuspēcīgais Dievs, - augļojies un vairojies, no tevis ļaudis un ļaužu pulki celsies, un ķēniņi nāks no taviem gurniem. 12Un šo zemi, ko es Ābraāmam un Īzakam esmu devis, es tev došu, un tavam dzimumam pēc tevis es došu šo zemi. 13Tad Dievs no tā uzbrauca uz augšu tanī vietā, kur viņš ar to bija runājis. 14Un Jēkabs uzcēla piemiņas zīmi tanī vietā, kur viņš ar to bija runājis, vienu piemiņas akmeni, un viņš to apsvaidīja ar dzeramu upuri un lēja tur eļļu virsū. 15Un Jēkabs nosauca tās vietas vārdu, kur Dievs ar to bija runājis, Bēteli. 16Un tie izgāja no Bēteles, un tur vēl mazs ceļa gabals bija jāiet līdz Evratai, un Raēle dzemdēja, un viņai nācās grūti dzemdēt; 17Un kad viņai dzemdēšana tik grūti nācās, tad tā bērnu saņēmēja sacīja: nebīsties, jo šis tev arī būs dēls. 18Un kad viņai dvēsele izgāja, ka tā nomira, tad tā nosauca viņa vārdu Ben-Oni, bet viņa tēvs to nosauca Benjaminu. 19Un Raēle nomira un tapa aprakta Evratas ceļmalā, - tā ir Bētleme. 20Un Jēkabs uzcēla piemiņas zīmi uz viņas kapa; šī ir Raēles kapa zīme līdz šai dienai. 21Tad Izraēls aizgāja un uzcēla savu telti viņpus Eder torņa. 22Un notikās, kad Izraēls tai zemē dzīvoja, tad Rūbens piegāja un gulēja pie Bilas, sava tēva liekās sievas, un Izraēls to dzirdēja. Un Jēkaba dēlu bija divpadsmit. 23Leas dēli bija Rūbens, Jēkaba pirmdzimtais, un Sīmeans un Levis un Jūda un Īzašars un Zebulons, 24Raēles dēli bija Jāzeps un Benjamins. 25Bilas, Raēles kalpones, dēli bija Dans un Navtalus. 26Un Zilpas, Leas kalpones, dēli bija Gads un Āzers. Šie ir Jēkaba dēli, kas tam dzima Mezopotamijā. 27Un Jēkabs nāca pie Īzaka, sava tēva, uz Mamri pie Kiriat-Arbas, tā ir Ebrone, kur Ābraāms un Īzaks kā svešinieki bija mituši. 28Un Īzaka dzīvība bija simts un astoņdesmit gadi. 29Un Īzaks izlaida garu un nomira un tapa piepulcināts saviem ļaudīm, vecs un diezgan dzīvojis, un viņa dēli Ezavs un Jēkabs viņu apraka.