1Un Jēkabs pacēla savas acis un skatījās, un redzi, Ezavs nāca un četrsimt vīri līdz ar to; tad viņš piedalīja tos bērnus pie Leas un pie Raēles un pie tām divām kalponēm, 2Un lika tās kalpones un viņu bērnus priekšā, un Leū un viņas bērnus tiem pakaļ, un Raēli un Jāzepu visu pēc. 3Un viņš pats gāja tiem priekšā un klanījās septiņreiz pie zemes, tiekams viņš tapa klāt pie sava brāļa. 4Un Ezavs tecēja tam pretī un to apkampa un metās viņam ap kaklu un to skūpstīja, un tie raudāja. 5Un viņš pacēla savas acis un redzēja tās sievas un tos bērnus un sacīja: kas šie tev ir? Un tas sacīja: šie ir tie bērni, ar ko Dievs tavu kalpu svētījis. 6Tad tās kalpones piegāja, viņas un viņu bērni, un klanījās 7Un Lea piegāja arīdzan un viņas bērni, un klanījās, un pēc nāca Jāzeps un Raēle un klanījās. 8Un viņš sacīja: kas viss tas tev par pulku, ko es esmu sastapis? Un tas sacīja: lai es žēlastību atrastu tavās acīs, mans kungs. 9Un Ezavs sacīja: man pašam diezgan, brāli; paturi, kas tev ir. 10Bet Jēkabs sacīja: ak ne! Lūdzams, ja es žēlastību esmu atradis tavās acīs, tad ņem manu dāvanu no manas rokas; jo tāpēc es tavu vaigu esmu redzējis, it kā redz Dieva vaigu, un tu mani mīļi esi saņēmis. 11Pieņem lūdzams manu svētību, kas tev ir pievesta, jo Dievs mani ar to svētījis, un man ir viss papilnam. Un tas viņu spieda, ka viņš to ņēma. 12Un viņš sacīja: nāc, ejam projām, es iešu tev līdzi. 13Bet tas uz viņu sacīja: mans Kungs zin, ka man sīki bērni un avis un teļu mātes; kad tos tikai vienu dienu pārdzītu, tad man visi lopiņi apmirtu. 14Ej, Kungs, lūdzams savam kalpam papriekš, un es iešu ceļā lēniņām, tā kā mani lopiņi spēj, kas manā priekšā, un tā kā tie bērni spēj, tiekams es nāku pie sava kunga Zeīrā. 15Un Ezavs sacīja: tad nu es atstāšu pie tevis kādus no tiem ļaudīm, kas pie manis. Un tas sacīja: kam tā vajag? Lai žēlastību atrodu sava kunga acīs. 16Un Ezavs tanī dienā griezās atpakaļ pa savu ceļu uz Zeīru. 17Bet Jēkabs nogāja uz Zukotu un uzcēla sev namu, un taisīja laidarus saviem lopiem; tādēļ viņš tās vietas vārdu nosauca Zukotu (laidari). 18Un Jēkabs nonāca sveiks vesels Ziķemas pilsētā, kas ir Kanaāna zemē, no Mezopotamijas nākdams, un apmetās tās pilsētas priekšā. 19Un viņš pirka vienu zemes gabalu no Emora, Ziķema tēva, bērniem, par simts sudraba gabaliem, un uzcēla tur savu dzīvokli 20Un uztaisīja tur altāri un to nosauca: tas Stiprais Dievs ir Izraēla Dievs.