1Kad nu Raēle redzēja, ka tā Jēkabam nedzemdēja, tad tā apskauda savu māsu un sacīja uz Jēkabu: dabū man bērnus, bet ja ne, tad man jāmirst. 2Tad Jēkabs apskaitās uz Raēli un sacīja: vai es esmu Dieva vietā, kas tev miesas augļus liedzis? 3Un tā sacīja: redzi, še ir mana kalpone Bila, ej pie tās, ka tā uz manu klēpi dzemdē, un es arīdzan caur viņu augļojos. 4Un viņa tam deva Bilu, savu kalponi par sievu, un Jēkabs gāja pie tās. 5Un Bila tapa grūta un dzemdēja Jēkabam dēlu. 6Tad Raēle sacīja: Dievs man tiesu ir iznesis un arī manu balsi paklausījis un man dēlu devis. Tādēļ tā viņa vārdu nosauca Danu. 7Un Bila, Raēles kalpone, tapa atkal grūta un dzemdēja Jēkabam otru dēlu. 8Tad Raēle sacīja: Dieva cīnīšanos esmu cīnījusies ar savu māsu un arī uzvarējusi, - un nosauca viņa vārdu Navtali. 9Kad nu Lea redzēja, ka bija mitējusies dzemdēt, tad tā arīdzan ņēma savu kalponi Zilpu un to Jēkabam deva par sievu. 10Un Zilpa, Leas kalpone, dzemdēja Jēkabam dēlu. 11Tad Lea sacīja: laime, - un nosauca viņa vārdu Gadu. 12Un Zilpa, Leas kalpone, dzemdēja Jēkabam otru dēlu. 13Tad Lea sacīja: labi man, jo meitas mani teiks svētīgu, - un tā nosauca viņa vārdu Āzeru. 14Un Rūbens gāja kviešu pļaujamā laikā un atrada dudaīm (mīlestības ābols) laukā un atnesa tos Leai, savai mātei, un Raēle sacīja uz Leū: dod man jel no tava dēla dudaīm. 15Un viņa uz to sacīja: vai tā ir maza lieta, ka tu manu vīru esi atņēmusi, un tu arī mana dēla dudaīm gribi ņemt? Tad Raēle sacīja: tam būs šo nakti pie tevis gulēt par tava dēla dudaīm. 16Kad nu Jēkabs vakarā no lauka nāca, tad Lea tam izgāja pretī un sacīja: tev būs nākt pie manis, jo es tevi ar maksu esmu saderējusi par sava dēla dudaīm. Un viņš pie tās gulēja tanī naktī. 17Un Dievs paklausīja Leū, un tā tapa grūta un dzemdēja Jēkabam piekto dēlu. 18Tad Lea sacīja: Dievs man to atmaksājis, ka es savam vīram esmu devusi savu kalponi, - un tā nosauca viņa vārdu Īzašaru. 19Un Lea tapa atkal grūta un dzemdēja Jēkabam sesto dēlu. 20Tad Lea sacīja: Dievs mani apdāvinājis ar labu dāvanu, nu mans vīrs pie manis dzīvos, tāpēc, ka es viņam esmu dzemdējusi sešus dēlus - un tā nosauca viņa vārdu Zebulonu. 21Un pēc tam viņa dzemdēja meitu un nosauca viņas vārdu Dinu. 22Un Dievs pieminēja Raēli un paklausīja viņu un darīja viņu auglīgu. 23Un viņa tapa grūta un dzemdēja dēlu un sacīja: Dievs manu apsmieklu no manis atņēmis. 24Un tā nosauca viņa vārdu Jāzepu, sacīdama: lai Tas Kungs mani apdāvina vēl ar citu dēlu. 25Un notikās, kad Raēle Jāzepu bija dzemdējusi, tad Jēkabs sacīja uz Lābanu: atlaid mani, ka es noeju uz savu vietu savā zemē, 26Dod man manas sievas un manus bērnus, kuru dēļ tev esmu kalpojis, tad es iešu, jo tu gan zini to kalpošanu, ko tev esmu kalpojis. 27Un Lābans uz to sacīja: kaut es būtu atradis žēlastību tavās acīs! - es esmu nopratis, ka Tas Kungs mani tevis dēļ ir svētījis. 28Un viņš sacīja: prasi savu algu no manis, tad es to došu. 29Un tas uz viņu sacīja: tu zini, kā es tev esmu kalpojis, un kā tavi lopi pie manis ir izdevušies. 30Jo priekš manas atnākšanas tev bija mazums, un tas ir lielā pulkā vairojies, un Tas Kungs tevi svētījis caur maniem soļiem; un nu, kad tad man būs apgādāt savu namu? 31Un viņš sacīja: ko lai tev dodu? Tad Jēkabs sacīja: tev man nekā nav jādod; ja tu man šo darīsi, tad es atkal ganīšu un sargāšu tavas avis. 32Es izstaigāšu šodien pa visu tavu ganāmo pulku un atšķiršu no turienes visus raibos un lāsainos un visus melnos starp jēriem un visus lāsainos un raibos starp kazām, - un tās būs man par algu. 33Tad mana taisnība liecinās par mani nākamās dienās, kad tu nāksi, manu algu raudzīt: viss, kas nav raibs un lāsains starp kazām un melns starp jēriem, to es būšu zadzis. 34Tad Lābans sacīja: redzi, lai jel notiek pēc tava vārda. 35Un viņš atšķīra tanī dienā tos lāsainos un raibos āžus, un visas lāsainās un raibās kazas, visu, pie kā bija baltums, un visu, kas bija melns starp jēriem, un viņš tos iedeva savu bērnu rokā; 36Un lika starpu treju dienu gājumā starp sevi un Jēkabu. Un Jēkabs ganīja Lābana citas avis. 37Tad Jēkabs ņēma rīkstes no zaļām apsēm un mandeļu kokiem un kļavām, un nodrāza tām baltas strīpas, atklādams to baltumu pie tām rīkstēm. 38Un tos kociņus, ko bija nomizojis, viņš ielika ūdens silēs un dzeramos traukos avīm priekšā, ka tās nākdamas dzert apietos. 39Un tās avis apgājās pār tām rīkstēm, un vedās strīpainas, lāsainas un raibas. 40Un Jēkabs šķīra tos jērus, un lika tām mātēm skatīties uz tām strīpainām un melnām starp Lābana avīm, un lika savus ganāmos pulkus atsevišķi, un nelika tos pie Lābana avīm. 41Un notikās allažiņ, kad tās agrās avis apgājās, tad Jēkabs to avju priekšā tos kociņus ielika ūdens silēs, ka tās pār tiem kokiem apietos. 42Bet kad tās vēlās avis apgājās, tad Jēkabs tos kociņus nelika iekšā, tad tie atpīļi(vājie) kļuva Lābanam un tie agrējie(spēcīgie) Jēkabam. 43Un tas vīrs auga ļoti varen, un tam bija daudz avju, kalpoņu un kalpu, kamieļu un ēzeļu.