1Un Jēkabs cēlās kājās un gāja uz to ļaužu zemi, kas pret rītiem, 2Un skatījās, un redzi, tur bija aka uz lauka. Un redzi, tur bija trīs avju pulki pie tās nometušies, jo no tās akas tās avis tapa dzirdinātas, un liels akmens bija uz akas cauruma. 3Un turpat visi avju pulki tapa sadzīti, un tie novēla to akmeni no akas cauruma un dzirdīja tās avis un uzlika atkal to akmeni uz akas caurumu savā vietā. 4Tad Jēkabs uz tiem sacīja: brāļi, no kurienes jūs esat? Un tie sacīja: mēs esam no Āranas. 5Un viņš uz tiem sacīja: vai jūs pazīstat Lābanu, Naora dēlu? Un tie sacīja: pazīstam gan. 6Tad viņš uz tiem sacīja: vai tam labi klājās? Un tie atbildēja: labi gan; un redzi, Raēle, viņa meita, te nāk ar avīm. 7Un viņš sacīja: redzi, saule vēl ir gabalā, vēl nav laiks lopus pārdzīt, dzirdinājiet tās avis un ejat un paganiet tās. 8Tad tie sacīja: mēs nevaram, pirms visi avju pulki nav sadzīti; tad to akmeni noveļ no akas cauruma, un mēs dzirdinām tās avis. 9Kad viņš vēl ar tiem runāja, tad nāca Raēle ar avīm, kas viņas tēvam piederēja, jo viņa tās ganīja. 10Un kad Jēkabs ieraudzīja Raēli, savas mātes brāļa Lābana meitu, un savas mātes brāļa Lābana avis, tad tas piegāja un novēla to akmeni no akas cauruma un dzirdīja savas mātes brāļa Lābana avis. 11Un Jēkabs skūpstīja Raēli un pacēla savu balsi un raudāja. 12Un Jēkabs sacīja Raēlei, ka esot viņas tēva radinieks un Rebekas dēls, tad tā tecēja un to pasacīja savam tēvam. 13Un kad Lābans dzirdēja to vēsti par Jēkabu, savas māsas dēlu, tad tas viņam tecēja pretī un viņu apkampa un skūpstīja un ieveda savā namā. Tad tas Lābanam teica visas šās lietas. 14Un Lābans uz viņu sacīja: tiešām, tu esi no maniem kauliem un no manas miesas; un viņš pie tā palika veselu mēnesi. 15Un Lābans sacīja uz Jēkabu: jebšu tu esi mans radinieks, vai tādēļ: tu man velti kalpotu? Saki man, kādu algu tu prasi? 16Un Lābanam bija divas meitas; tās vecākās vārds bija Lea un tās jaunākās vārds bija Raēle. 17Leas acis bija pavājas, bet Raēle bija skaista no auguma un ģīmja. 18Un Jēkabs mīlēja Raēli un sacīja: es tev gribu kalpot septiņus gadus par Raēli, tavu jaunāko meitu. 19Tad Lābans sacīja: Labāki es to dodu tev, nekā citam vīram; paliec pie manis. 20Un Jēkabs kalpoja par Raēli septiņus gadus; tās likās kādas dienas vien esam, tik mīļa tā viņam bija. 21Un Jēkabs sacīja uz Lābanu: dod man manu sievu, jo manas dienas ir pilnas, ka es pie tās eju. 22Tad Lābans sapulcēja visus tās vietas ļaudis un taisīja dzīres. 23Un vakarā viņš ņēma savu meitu Leū un to ieveda pie viņa, un Jēkabs gāja pie tās. 24Un Lābans deva savu kalponi Zilpu Leai, savai meitai, par kalponi. 25Un notikās rītā, un redzi, tā bija Lea. Tad viņš sacīja uz Lābanu: kam tu man to esi darījis? Vai es neesmu tev kalpojis par Raēli; kam tu mani esi pievīlis? 26Tad Lābans sacīja: mūsu zemē nemēdz izdot jaunāko priekš pirmdzimtās. 27Beidz to nedēļu ar šo, tad es arī viņu tev došu par to kalpošanu, ko tu vēl citus septiņus gadus pie manis kalposi. 28Un Jēkabs tā darīja un beidza to nedēļu ar šo; tad Lābans tam deva Raēli, savu meitu, par sievu. 29Un Lābans deva savu kalponi Bilu Raēlei par kalponi. 30Un Jēkabs gāja arī pie Raēles, un mīlēja Raēli vairāk nekā Leū, un kalpoja pie Lābana vēl septiņus gadus. 31Un Tas Kungs redzēja, ka Lea netapa cienīta; tad viņš to darīja auglīgu, bet Raēle bija neauglīga. 32Un Lea tapa grūta un dzemdēja dēlu un nosauca viņa vārdu Rubenu; jo tā sacīja: Tas Kungs manas bēdas ir redzējis, jo nu mans vīrs mani mīļos. 33Un tā tapa atkal grūta un dzemdēja dēlu un sacīja: Tas Kungs dzirdējis, mani esam necienītu, viņš man arī šo ir devis; un tā nosauca viņa vārdu Sīmeanu. 34Un tā tapa atkal grūta un dzemdēja dēlu un sacīja: nu jel mans vīrs mani mīlēs; jo es viņam esmu dzemdējusi trīs dēlus. Tādēļ tā nosauca viņa vārdu Levi. 35Un viņa tapa atkal grūta un dzemdēja dēlu un sacīja: šo brīdi es slavēšu To Kungu. Tādēļ tā viņa vārdu nosauca Jūdu. Un tā mitējās dzemdēt.