1Un bads bija tai zemē pēc tā pirmā bada, kas bija Ābraāma laikā. Un Īzaks nogāja uz Ģeraru pie Abimeleķa, Vīlistu ķēniņa. 2Un Tas Kungs viņam parādījās un sacīja: nenoej uz Ēģipti, mīti tai zemē, ko es tev saku. 3Piemājo šinī zemē, un es būšu ar tevi, un es tevi svētīšu; jo tev un tavam dzimumam es došu visas šās zemes un piepildīšu to zvērestu, ko es tavam tēvam Ābraāmam esmu zvērējis. 4Un es vairošu tavu dzimumu kā debess zvaigznes un došu tavam dzimumam visas šās zemes, un iekš tavas sēklas visas zemes tautas svētīsies, - 5Tāpēc ka Ābraāms manai balsij ir klausījis un turējis manas pavēles, manus iestādījumus, likumus un baušļus. 6Tā Īzaks mita Ģerarā. 7Un tās vietas ļaudis vaicāja par viņa sievu, - un viņš sacīja: tā ir mana māsa, jo viņam bija bail sacīt: tā ir mana sieva, - lai tās vietas ļaudis mani nenokauj Rebekas dēļ, jo tā bija skaista vaigā. 8Un kad viņš labu laiku tur bija dzīvojis, tad Abimeleķs, Vīlistu ķēniņš, skatījās pa logu, un redz, Īzaks smējās ar savu sievu Rebeku. 9Tad Abimeleķs aicināja Īzaku un sacīja: redzi, tiešām tā ir tava sieva, kā tad tu esi sacījis, tā ir mana māsa? Un Īzaks uz to sacīja: tāpēc ka es domāju, lai man viņas dēļ nebūtu jāmirst. 10Tad Abimeleķs sacīja: kāpēc tu mums to esi darījis? Gan drīz viens no šiem ļaudīm būtu varējis gulēt pie tavas sievas, tad tu mums būtu uzvedis noziegumu. 11Un Abimeleķs pavēlēja visiem ļaudīm sacīdams: kas šo vīru vai viņa sievu aizskar, tam būs mirt. 12Un Īzaks sēja tanī zemē un dabūja tai gadā simtkārtīgus augļus, jo Tas Kungs to svētīja. 13Un tas vīrs tapa liels un auga augumā, kamēr viņš palika ļoti liels. 14Un tam bija manta no sīkiem un manta no lieliem lopiem un daudz saimes, un Vīlisti viņu apskauda. 15Un visas akas, ko viņa tēva kalpi bija rakuši viņa tēva Ābraāma laikā, tās Vīlisti aizbēra un pildīja ar smiltīm. 16Un Abimeleķs sacīja uz Īzaku: ej projām no mums, jo tu esi palicis jo varens nekā mēs. 17Tad Īzaks no turienes aizgāja un nometās Ģeraras ielejā, un dzīvoja tur. 18Un Īzaks atkal atraka tās ūdens akas, kas bija raktas viņa tēva Ābraāma laikā, un ko Vīlisti pēc tam bija aizbēruši, kad Ābraāms bija miris, un viņš viņu vārdus nosauca pēc tiem vārdiem, ar ko viņa tēvs tās bija nosaucis. 19Un Īzaka kalpi raka tanī ielejā un tur atrada aku ar dzīvu ūdeni. 20Bet Ģeraras gani bārās ar Īzaka ganiem sacīdami: šis ūdens mums pieder. Tad viņš tās akas vārdu nosauca Ezeķu (strīdus), tāpēc ka tie ar viņu bija strīdējušies. 21Tad tie raka citu aku, un par to arīdzan bārās; tāpēc viņš viņas vārdu nosauca Zitna (sūdzība). 22Un viņš cēlās no turienes un raka citu aku, un tie par to nebārās; tad viņš viņas vārdu nosauca Reobot (platums) un sacīja: jo nu Tas Kungs mūs ir izplatījis, un mēs esam augļojušies šinī zemē. 23Tad viņš no turienes gāja augšup uz Berzabu. 24Un Tas Kungs viņam parādījās tanī naktī un sacīja: Es esmu Ābraāma, tava tēva Dievs; nebīsties, jo es esmu ar tevi un tevi svētīšu un vairošu tavu dzimumu Ābraāma, sava kalpa, dēļ. 25Un viņš tur uztaisīja altāri un piesauca Tā Kunga vārdu un tur uzcēla savu telti, un Īzaka kalpi tur raka vienu aku. 26Un Abimeleķs nāca pie tā no Ģeraras, un viens no viņa draugiem Aūzats un Pīkols, viņa karaspēka virsnieks. 27Tad Īzaks uz tiem sacīja: kāpēc jūs nākat pie manis, jūs, kas mani ienīstat un mani no sevis esat izdzinuši? 28Un tie sacīja: mēs redzēt redzam, ka Tas Kungs ir ar tevi; tad esam sacījuši: sazvērēsimies kopā, mēs un tu, un darīsim derību ar tevi, 29Ka tu mums ļauna nedari, it kā mēs tevi neesam aizskāruši, un it kā mēs tev labu vien esam darījuši un tevi ar mieru atlaiduši; tu nu esi Tā Kunga svētīts. 30Un viņš tiem darīja dzīres, un tie ēda un dzēra, 31Un cēlās rītā agri un zvērēja viens otram, un Īzaks tos atlaida; tad tie no viņa aizgāja ar mieru. 32Un tanī dienā Īzaka kalpi nāca un viņam sacīja, kas bija noticis ar to aku, ko tie bija rakuši, un viņam sacīja: mēs esam ūdeni atraduši. 33Un viņš to nosauca Zebu (zvērests), tādēļ tās pilsētas vārds ir Berzeba līdz šai dienai. 34Un Ezavs bija četrdesmit gadus vecs un ņēma par sievu Juditu, Berus, tā Etieša, meitu, un Bazmatu, Elona, tā Etieša, meitu. 35Un tās darīja sirdēstus Īzakam un Rebekai.