1Un Zāra bija simts divdesmit un septiņus gadus veca, - šis bija Zāras mūžs, - un Zāra nomira Kiriat-Arbā, - tā ir Ebrone Kanaāna zemē. 2Un Ābraāms nāca Zāru nožēlot un viņu apraudāt. 3Tad Ābraāms cēlās no sava miroņa un runāja ar Eta bērniem sacīdams: 4Es esmu svešinieks un piedzīvotājs pie jums, dodiet man dzimts kapa vietu, - tad es savu mironi aprakšu no manām acīm nost. 5Un Eta bērni Ābraāmam atbildēja un uz to sacīja: 6Klausi mūs, kungs; tu esi viens Dieva celts virsnieks mūsu vidū, - aproc savu mironi mūsu visgodīgākos kapos; nevienam no mums tev nebūs liegt savu kapu, ka tu nevarētu aprakt savu mironi. 7Tad Ābraāms cēlās un klanījās priekš tiem zemes ļaudīm, priekš Eta bērniem, 8Un ar tiem runāja sacīdams: ja tas jums pa prātam, ka es savu mironi aproku no savām acīm nost, tad klausiet man un lūdziet par mani Evronu, Coāra dēlu, 9Lai tas man dod Makpelas alu, kas tam ir sava tīruma galā; lai man to dod par pilnu naudu, par dzimts kapa vietu jūsu vidū. 10Un Evrons sēdēja starp Eta bērniem. Tad Evrons, tas Etietis, Ābraāmam atbildēja priekš Eta bērnu ausīm un priekš visiem, kas pa viņa pilsētas vārtiem staigāja, sacīdams: 11Nē, mans kungs, klausi man, - to tīrumu es tev dodu, un to alu, kas tanī ir, to es tev dodu, priekš savu ļaužu bērnu acīm es tev to dodu, aproc savu mironi. 12Tad Ābraāms klanījās priekš tiem zemes ļaudīm 13Un runāja uz Evronu, tiem zemes ļaudīm dzirdot, sacīdams: kaut tu jel mani klausītu! Es tev došu to naudu par to tīrumu, ņem to no manis, tad es tur aprakšu savu mironi. 14Un Evrons atbildēja Ābraāmam sacīdams: 15Mans kungs, klausi mani, tā zeme maksā četrsimt sudraba sēķeļus, - kas tas ir starp mani un tevi? Aproc tikai savu mironi. 16Un Ābraāms paklausīja Evronam un nosvēra tam to naudu, kā tas bija runājis, Eta bērniem dzirdot, četrsimt sudraba sēķeļus, kas ģeld tirgotāju starpā. 17Tad kļuva apstiprināts Evrona tīrums, iekš kā tā Makpelas ala, pret Mamri, tas tīrums un tā ala, kas tanī bija, un visi koki, kas uz tā tīruma stāvēja, kas visapkārt bija viņa ežās, 18Ābraāmam par īpašumu priekš Eta bērnu acīm, priekš visiem, kas pa viņa pilsētas vārtiem staigāja. 19Un pēc tam Ābraāms apraka savu sievu Zāru Makpelas alā tai tīrumā pret Mamri, - tā ir Ebrone Kanaāna zemē. 20Tā kļuva apstiprināts tas tīrums un tā ala, kas tanī bija, Ābraāmam par dzimts kapa vietu no Eta bērniem.