1Un Ābraāms no turienes aizgāja uz to zemi pret dienasvidus pusi un dzīvoja starp Kādes un Zur un piemita Ģerarā. 2Un Ābraāms sacīja no Zāras, savas sievas: tā ir mana māsa; tad Abimeleķs, Ģeraras ķēniņš, sūtīja un paņēma Zāru. 3Bet Dievs nāca pie Abimeleķa sapnī nakts laikā un uz to sacīja: redzi, tev jāmirst tās sievas dēļ, ko tu esi ņēmis, jo tā ir laulāta sieva. 4Bet Abimeleķs viņu vēl nebija aizskāris; tad tas sacīja: Kungs, vai tu arī taisnus ļaudis nonāvēsi? 5Vai viņš man nav sacījis: tā ir mana māsa? Un viņa pati arīdzan sacījusi: tas ir mans brālis. Es to esmu darījis vientiesīgu sirdi un šķīstām rokām. 6Tad Dievs sapnī uz to sacīja: Es arīdzan zinu, ka to esi darījis savā sirds vientiesībā, un es tevi arī esmu atturējis, ka tu pret mani negrēko; tādēļ es tev neesmu ļāvis viņu aizskart. 7Un nu, atdodi tam vīram to sievu, jo tas ir pravietis, un lai viņš priekš tevis lūdz, tad tu dzīvosi; bet ja tu to neatdosi, tad zini, ka tu mirdams mirsi, un viss, kas tev pieder. 8Un no rīta agri Abimeleķs cēlās un aicināja visus savus kalpus un runāja visus šos vārdus priekš viņu ausīm, un tie vīri bijājās ļoti. 9Un Abimeleķs aicināja Ābraāmu un uz to sacīja: kam tu mums to esi darījis, un ko es pret tevi esmu grēkojis, ka tu par mani un par manu valsti vedis tik lielus grēkus? Tu man tā esi darījis, kā nepieklājās darīt. 10Un Abimeleķs sacīja uz Ābraāmu: ko tu esi nodomājis to darīdams? 11Tad Ābraāms sacīja: es domāju, tiešām Dieva bijāšanas nav šinī vietā, un tie mani nokaus manas sievas dēļ. 12Un tā arī tiešām ir mana māsa, mana tēva meita, bet tik ne manas mātes meita; un tā ir tapusi mana sieva. 13Un pēc tam, kad Dievs man licis iziet no mana tēva nama, tad es uz to sacīju: lai šī ir tā žēlastība, ko tu pie manis darīsi: visur, kurp nāksim saki no manis: tas ir mans brālis. 14Tad Abimeleķs ņēma avis un vēršus un kalpus un kalpones un deva tos Ābraāmam un atdeva tam arī Zāru, viņa sievu. 15Un Abimeleķs sacīja: redzi, mana zeme ir tavā priekšā; dzīvo, kur tavām acīm patīk. 16Un uz Zāru viņš sacīja: redzi, es tavam brālim esmu devis tūkstoš sudraba gabalus, un, redzi, lai tas tev ir par acu apsegu priekš visiem, kas pie tevis un visur, un tu esi taisnota. 17Un Ābraāms pielūdza Dievu, tad Dievs dziedināja Abimeleku un viņa sievu un viņa kalpones, ka tās dzemdēja. 18Jo Tas Kungs Abimeleķa namā bija cieti aizslēdzis visas mātes, Zāras, Ābraāma sievas, dēļ.