1Un Ābrams bija deviņdesmit un deviņus gadus vecs, tad Tas Kungs Ābramam parādījās un uz to sacīja: Es esmu tas visuvarenais Dievs, staigā manā priekšā un esi taisns. 2Un es celšu derību starp mani un tevi, un es tevi vairodams vairošu. 3Tad Ābrams nometās uz savu vaigu, un Dievs runāja ar to sacīdams: 4Redzi, es esmu cēlis savu derību ar tevi, un tu būsi par tēvu daudz ļaudīm. 5Un tavam vārdam nebūs vairs sauktam tapt Ābramam, bet Ābraāms lai ir tavs vārds; jo es tevi esmu licis par tēvu daudz ļaudīm. 6Un es tevi darīšu varen ļoti auglīgu un celšu no tevis tautas, un ķēniņiem būs nākt no tevis. 7Un es uzcelšu savu derību starp mani un tevi un tavu dzimumu pēc tevis viņu bērnu bērniem par mūžīgu derību, tā ka es būšu par Dievu tev un tavam dzimumam pēc tevis. 8Un tev un tavam dzimumam pēc tevis es došu tavas svešniecības zemi, visu Kanaāna zemi mūžam paturēt, un es tiem būšu par Dievu. 9Un Dievs sacīja uz Ābraāmu: tev būs manu derību turēt, tev un tavam dzimumam pēc tevis uz bērnu bērniem. 10Šī ir mana derība, ko jums būs turēt starp mani un tevi un starp tavu dzimumu pēc tevis: ikkatram vīrietim jūsu starpā būs tapt apgraizītam. 11Un jums būs apgraizīt priekšādu pie savām miesām un lai tas ir par derības zīmi starp mani un jums. 12Un astoņas dienas vecu jums būs apgraizīt ikvienu no vīriešu kārtas jūsu pēcnākamos, to, kas namā dzimis, un to, kas par naudu pirkts, no jebkura svešinieka, kas nav no jūsu dzimuma. 13Tiešām to būs apgraizīt, kas tavā namā dzimis un kas par naudu ir pirkts, un mana derība pie jūsu miesām lai ir par mūžīgu derību. 14Un neapgraizīts vīrietis, kas netiks apgraizīts savas miesas priekšādā: tā dvēsele taps izdeldēta no saviem ļaudīm; jo tā ir pārkāpusi manu derību. 15Un Dievs sacīja uz Ābraāmu: tev nebūs savas sievas Zāraī vārdu saukt Zāraī, bet viņas vārds lai ir Zāra. 16Jo es viņu svētīšu un ir no viņas tev došu dēlu, un es viņu svētīšu, ka tai būs palikt par daudz ļaudīm un tautu ķēniņi no viņas celsies. 17Un Ābraāms nometās uz savu vaigu un pasmējās un sacīja savā sirdī: vai vienam, kas ir simts gadus vecs, bērns piedzims, un vai Zāra, deviņdesmit gadus veca, dzemdēs? 18Un Ābraāms sacīja uz Dievu: kaut jel Izmaēls tavā priekšā dzīvotu! 19Un Dievs sacīja: patiesi, Zāra, tava sieva, tev dzemdēs dēlu, un tev būs viņa vārdu nosaukt Īzaku, un es uzcelšu savu derību ar to, par mūžīgu derību viņa dzimumam pēc viņa. 20Ir Izmaēļa labad es tevi esmu paklausījis un darīšu viņu auglīgu un vairošu viņu varen ļoti: divpadsmit lielkungi viņam piedzims, un es viņu celšu par lielu tautu. 21Bet savu derību es uzcelšu ar Īzaku, ko tev Zāra dzemdēs ap šo laiku nākamā gadā. 22Un Dievs beidza ar to runāt un uzbrauca no Ābraāma. 23Tad Ābraāms ņēma Izmaēli, savu dēlu, un visus savā namā dzimušos un visus par naudu pirktos, visus, kas bija no vīriešu kārtas Ābraāma saimē, un apgraizīja priekšādas pie viņu miesām tanī pašā dienā, it kā Dievs uz viņu bija runājis. 24Un Ābraāms bija deviņdesmit deviņus gadus vecs, kad priekšāda pie viņa miesas tapa apgraizīta. 25Un Izmaēls, viņa dēls, bija trīspadsmit gadus vecs, kad priekšāda pie viņa miesas tapa apgraizīta. 26Tanī pašā dienā tapa apgraizīti Ābraāms un viņa dēls Izmaēls, 27Un visi vīri viņa saimē, kas viņa namā bija dzimuši un kas par naudu bija pirkti no svešiniekiem, tie līdz ar viņu tapa apgraizīti.