1Un Zāraī, Ābrama sieva, tam nedzemdēja, un tai bija kalpone no Ēģiptes, Āgare vārdā. 2Un Zaraī sacīja uz Ābramu: redzi, Tas Kungs man ir liedzis dzemdēt, ej jel pie manas kalpones, vai es caur viņu nemantotu dzimumu. Un Ābrams klausīja Zaraī balsij. 3Tad Zāraī, Ābrama sieva, ņēma Āgari, to Ēģiptieti, savu kalponi, kad Ābrams desmit gadus bija dzīvojis Kanaāna zemē, un deva to par sievu Ābramam, savam vīram. 4Un viņš gāja pie Āgares, un tā tapa grūta. Kad nu tā redzēja, ka bija grūta, tad viņas valdniece bija nicināta viņas acīs. 5Tad Zaraī sacīja uz Ābramu: tu dari nepareizi; savu kalponi es esmu devusi tavā klēpī, un nu viņa redz sevi grūtu esam, un es esmu nicināta viņas acīs; Tas Kungs lai tiesā starp mani un tevi. 6Un Ābrams sacīja uz Zaraī: redzi, tava kalpone ir tavā rokā, dari tai, kā tev patīk. 7Un Zaraī to pārmācīja, un tā aizbēga no viņas; un Tā Kunga eņģelis to atrada pie ūdens akas tuksnesī, pie tās akas uz Zuras ceļa. 8Un tas sacīja: Āgare, Zāraī kalpone, no kurienes tu nāci un uz kurieni tu ej? Un tā sacīja: es bēgu no savas valdnieces Zaraī. 9Tad Tā Kunga eņģelis tai sacīja: griezies atpakaļ pie savas valdnieces un pazemojies apakš viņas rokas. 10Un Tā Kunga eņģelis uz to sacīja: Es vairodams vairošu tavu dzimumu, un to neskaitīs liela pulka dēļ. 11Un Tā Kunga eņģelis uz to sacīja: redzi, tu esi grūta un dzemdēsi dēlu; nosauc viņa vārdu Izmaēls, tāpēc ka Tas Kungs tavas bēdas paklausījis. 12Un tas būs cilvēks kā meža ēzelis; viņa roka būs pret ikkatru, un ikkatra roka pret viņu, un viņš dzīvos visu savu brāļu priekšā. 13Un tā nosauca Tā Kunga vārdu, kas ar viņu bija runājis: Tu esi tas stiprais Dievs, kas mani redz; jo tā sacīja: vai es šeit gan neesmu pakaļ skatījusies tam, kas mani uzlūkojis? 14Tāpēc to aku sauc par Lekai-Roī (tas ir: par dzīvā aku, kas mani uzlūko); redzi, tā ir starp Kādesu un Baredu. 15Un Āgare dzemdēja Ābramam dēlu, un Ābrams nosauca savu dēlu, ko Āgare tam bija dzemdējusi, par Izmaeli. 16Un Ābrams bija astoņdesmit un sešus gadus vecs, kad Āgare viņam Izmaēli dzemdēja.