1Un notikās Amravela, Zinearas ķēniņa, Arioka, Elasaras ķēniņa, Ķedorlaomera, Elama ķēniņa, un Tideāla, Gojimu ķēniņa, laikā - 2Tie karoja pret Beru, Sodomas ķēniņu, un pret Birzu, Gomoras ķēniņu, Zineabu, Adamas ķēniņu, un Zemeberu, Ceboīma ķēniņu, un Belas, tas ir Coaras ķēniņu. 3Šie visi sapulcējās Zidim ielejā, tā ir tā sāls jūra. 4Divpadsmit gadus tie bija kalpojuši Ķedorlaomeram, un trīspadsmitā gadā tie atkrita. 5Un četrpadsmitā gadā Ķedorlaomers nāca un tie ķēniņi, kas līdz ar viņu bija, un sakāva tos Revaīm iekš Astarot-Karnaīm un tos Zuzim Amā, un tos Emim Ķiriataīm ielejā, 6Un tos Oriešus uz viņu Zeīra kalniem līdz Ēl-Param, kas pie tuksneša. 7Un tie griezās atpakaļ un nāca pie Mizpata avota, tas ir Kādes, un sakāva visu Amaleķiešu apgabalu un arī Amoriešus, kas dzīvoja Acecon-Tamarā. 8Tad izgāja Sodomas ķēniņš un Gomoras ķēniņš un Adamas ķēniņš un Ceboīma ķēniņš un Belas, tas ir Coaras, ķēniņš, un taisījās pret tiem kauties Zidim ielejā, 9Pret Ķedorlaomeru, Elama ķēniņu, un Tideālu, Gojimu ķēniņu, un Amraveli, Zinearas ķēniņu, un Arioku, Elasaras ķēniņu: - četri ķēniņi pret pieciem. 10Un Zidim ielejā bija daudz zemes piķa bedres; tad Sodomas un Gomoras ķēniņi bēga un tur iekrita, un tie atlikušie aizbēga kalnos. 11Un tie paņēma visu Sodomas un Gomoras mantu un visu viņu barību un aizgāja projām; 12Un paņēma arī Latu, Ābrama brālēnu, un viņa mantu, jo tas dzīvoja Sodomā, - un aizgāja projām. 13Tad nāca viens, kas bija izmucis, un pasacīja to Ābramam, tam Ebrejam; tas dzīvoja starp tiem ozoliem, kas piederēja tam Amorietim Mamre, Ezkola un Anera brālim; šie bija Ābrama derības biedri. 14Un Ābrams dzirdējis, savu brāli esam aizvestu cietumā, apbruņojās ar saviem kalpiem, kas viņa namā bija dzimuši, trīssimt un astoņpadsmit, un dzinās tiem pakaļ līdz Danam. 15Un viņš dalījās un uzbruka tiem naktī, viņš un viņa kalpi, un tos sakāva un dzinās tiem pakaļ līdz Obai, kas Damaskum pa kreiso roku, 16Un atveda atpakaļ visu mantu, un arī Latu, savu brāli, un viņa mantu viņš atveda atpakaļ, ir tās sievas un tos ļaudis. 17Un kad viņš atpakaļ nāca no kaušanās ar Kedorlaomeru un ar tiem ķēniņiem, kas pie tā bija, tad Sodomas ķēniņš izgāja viņam pretī līdz Šaves ielejai, - tā ir tā ķēniņa ieleja. 18Un Melhizedeks, Zalemes ķēniņš, iznesa maizi un vīnu, un tas bija priesteris Dievam tam visu augstajam. 19Un tas viņu svētīja un sacīja: svētīts lai ir Ābrams no tā visu augstā Dieva, kam pieder zeme un debess. 20Un svētīts lai ir tas visu augstais Dievs, kas tavus ienaidniekus nodevis tavā rokā. Un Ābrams tam deva desmito tiesu no visām lietām. 21Un Sodomas ķēniņš sacīja uz Ābramu: dod man tos ļaudis, un to mantu ņem sev. 22Un Ābrams sacīja uz Sodomas ķēniņu: es savu roku paceļu uz To Kungu, to visaugsto Dievu, kam debess un zeme pieder, - 23Nevienu pavedienu, nedz kurpes siksnu, nedz citu ko es neņemšu no visa tā, kas tev pieder, lai tu nesaki: es Ābramu esmu darījis bagātu. 24Tik vien to, ko tie jaunekļi apēduši, un to vīru daļu, kas man gājuši līdz, Aners, Ezkols un Mamre, tie lai ņem savu daļu.