1Un Tas Kungs sacīja uz Ābramu: izej no savas zemes un no savas dzimtenes un no sava tēva nama uz to zemi, ko es tev rādīšu. 2Un es tevi darīšu par lielu tautu un tevi svētīšu un darīšu tavu vārdu lielu, un tu būsi par svētību. 3Un es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi lād, un iekš tevis visas ciltis virs zemes taps svētītas. 4Un Ābrams aizgāja, kā Tas Kungs tam bija sacījis, un Lats gāja tam līdz. Un Ābrams bija septiņdesmit un pieci gadus vecs, kad viņš no Aranas izgāja. 5Un Ābrams ņēma Zāraī, savu sievu, un Latu, savu brālēnu, un visu savu mantu, ko tie bija mantojuši, un tās dvēseles, ko tie Aranā bija dabūjuši, un tie izgāja, ka ietu uz Kanaāna zemi, un tie nonāca Kanaāna zemē. 6Un Ābrams pārstaigāja to zemi līdz Ziķemes vietai, līdz Mores ozolam; un Kanaānieši bija to laiku tai zemē. 7Tad Tas Kungs parādījās Ābramam un sacīja: tavam dzimumam es došu šo zemi; un viņš tur uztaisīja altāri Tam Kungam, kas viņam bija parādījies. 8Un no turienes viņš cēlās uz tiem kalniem Bētelei pret rītiem, un uzcēla savu telti, ka Bētele bija pret vakariem un Aja pret austruma pusi, un uztaisīja tur Tam Kungam altāri un piesauca Tā Kunga vārdu. 9Un Ābrams cēlās un gāja iedams uz dienvidu(Negebu) pusi. 10Un tanī zemē bija bads, un Ābrams nogāja uz Ēģipti, tur mist, jo tas bads bija grūts tanī zemē. 11Un notikās, kad bija nonācis tuvu pie Ēģiptes, tad viņš sacīja uz Zāraī, savu sievu: redzi, es zinu, ka tu no vaiga esi skaista sieva. 12Un kad Ēģiptieši tevi redzēs, tad tie sacīs: šī ir viņa sieva, - un mani nokaus, un tevi atstās dzīvu. 13Saki jel, ka tu mana māsa, lai man labi klājās tevis dēļ, un mana dvēsele tevis dēļ paliek dzīva. 14Kad nu Ābrams nāca Ēģiptes zemē, tad Ēģiptieši redzēja to sievu, ka tā bija ļoti skaista. 15Un Varaūs lielkungi viņu redzēja, un to slavēja Varaūs priekšā, un tā sieva tapa ņemta Varaūs namā. 16Un šis Ābramam darīja labu viņas dēļ; un tam bija avis un vērši un ēzeļi un kalpi un kalpones un ēzeļa mātes un kamieļi. 17Bet Tas Kungs mocīja Varaū un viņa namu ar lielām mocībām, Zāraī, Ābrama sievas, dēļ. 18Tad Varaūs aicināja Ābramu un sacīja: kam tu man to esi darījis? Kāpēc tu man neesi sacījis, ka šī tava sieva? 19Kāpēc tu sacīji, ka šī tava māsa? Jo es viņu sev ņēmu par sievu. Un nu redzi, še tava sieva, ņem viņu un ej. 20Un Varaūs pavēlēja par viņu saviem vīriem, un tie to izvadīja un viņa sievu un visu, kas tam bija.