1Bet Es jums saku: kamēr mantinieks vēl ir bērns, tad starp viņu un kalpu nav nekādas starpības, jebšu viņš kungs ir pār visu mantu. 2Bet viņš ir apakš pārstāvētājiem un sargiem līdz tam no tēva nospriestam laikam. 3Tāpat arī mēs, kad bijām bērni, bijām kalpu kārtā apakš pasaules likumu sākumiem. 4Bet kad tā laika piepildīšana nāca, tad Dievs sūtīja savu Dēlu, dzimušu no sievas un noliktu apakš bauslības, 5Ka viņš tos, kas bija apakš bauslības, atpirktu, ka mēs to bērnu tiesu dabūtu. 6Un kad nu jūs esat bērni, tad Dievs sava Dēla Garu ir sūtījis jūsu sirdīs, tas sauc: Abba, Tēvs! 7Tad nu vairs neesi kalps, bet bērns; bet ja bērns, tad arī Dieva mantinieks caur Kristu. 8Bet to brīdi, kad jūs Dievu neatzināt, jūs esat kalpojuši tiem, kas pēc būšanas nav dievi. 9Un tagad, kad jūs Dievu atzīstat, bet jo vairāk, kad no Dieva esat atzīti, - kā jūs atkal griežaties pie tiem vājiem un tukšiem sākumiem un tiem atkal no jauna gribat kalpot? 10Jūs cienījiet dienas un mēnešus un laikus un gadus. 11Man bail jūsu dēļ, ka tik nebūšu velti pie jums strādājis. 12Topiet tādi, kā es; jo arī es esmu tapis tāds, kā jūs, brāļi, es jūs lūdzu. - Jūs man neko neesat pāri darījuši. 13Bet jūs zināt, ka es pirmoreiz miesas vājības dēļ jums evaņģēliju esmu sludinājis; 14Un tā pārbaudīšana, kas jums caur manu miesu notikusi, jums nav bijusi nicināma nedz nepanesama, bet jūs mani esat uzņēmuši it kā Dieva eņģeli, it kā Kristu Jēzu. 15Tad nu, kāda līksmība jums to brīdi bija? Jo es jums dodu liecību, ka jūs, ja tas būtu varējis būt, savas acis būtu izrāvuši un man devuši. 16Vai tad es nu jūsu ienaidnieks esmu tapis, jums patiesību sacīdams? 17Tie iekarst jūsu dēļ, kā nav labi, bet tie jūs grib novērst, lai jūs atkal iekarstu viņu dēļ. 18Bet labi ir vienmēr iekarst laba dēļ un ne tad vien, kad es esmu klāt pie jums. 19Mani bērniņi, ko es atkal dzemdēju ar sāpēm, tiekams Kristus iekš jums nāk redzams, 20Es gan vēlētos, tagad pie jums būt un citādā balsī runāt; jo man jūsu dēļ padoma pietrūkst. 21Sakiet man, jūs, kas apakš bauslības gribat būt, vai jūs bauslību neesat dzirdējuši? 22Jo ir rakstīts, ka Ābraāmam bijuši divi dēli, viens no tās kalpones un otrs no tās svabadās. 23Bet kas no tās kalpones bija, tas ir piedzimis pēc miesas; un kas no tās svabadās, tas caur to apsolīšanu. 24Šie vārdi pēc līdzības saprotami. Šīs ir tās divas derības; viena no Sina kalna, kas uz kalpošanu dzemdē, tā ir tā Āgare. 25Jo Āgare ir tas Sina kalns Arabijā - un līdzinājās tai tagadējai Jeruzālemei, kas kalpo ar saviem bērniem. 26Bet tā Jeruzāleme, kas ir augšā, ir tā svabadā, tā ir mūsu visu māte. 27Jo ir rakstīts: priecājies, neauglīgā, tu, kas neesi dzemdējusi, izsaucies un gavilē tu, kas bērnu sāpes necieti; jo tai tukšai ir daudz bērnu, vairāk nekā tai, kas ir apprecēta. 28Bet mēs, brāļi, esam apsolīšanas bērni, it ka Īzaks. 29Bet itin kā to brīdi tas, kas bija piedzimis pēc miesas, vajāja to, kas bija piedzimis pēc Gara, tāpat arī tagad. 30Bet ko tas raksts saka? Izmet to kalponi un viņas dēlu; jo tam kalpones dēlam nebūs mantot ar tās svabadās dēlu. 31Tāpēc, brāļi, mēs neesam tās kalpones bērni, bet tās svabadās.