1Pāvils, apustulis ne no cilvēkiem, nedz caur kādu cilvēku, bet caur Jēzu Kristu un Dievu To Tēvu, kas to uzmodinājis no miroņiem, 2Un visi brāļi, kas pie manis ir, Galatijas draudzēm. 3Žēlastība lai ir jums un miers no Dieva, Tā Tēva, un mūsu Kunga Jēzus Kristus, 4Kas pats ir nodevies par mūsu grēkiem, ka mūs izrautu no šās tagadējas niknās pasaules pēc mūsu Dieva un Tēva prāta. 5Viņam lai ir gods mūžīgi mūžam! Āmen. 6Es brīnos, ka jūs tik drīz no tā, kas jūs ir aicinājis caur Kristus žēlastību, topat nogriezti uz citu evaņģēliju; 7Un tomēr cita nav, bet tikai kādi rodas, kas jūs sajauc un Kristus evaņģēliju grib pārgrozīt. 8Bet ja arī mēs, vai eņģelis no debesīm jums pasludinātu citu evaņģēliju pār to, ko esam pasludinājuši, tas lai ir nolādēts. 9Itin kā jau esam sacījuši, tā es nu vēl reiz saku: ja kas jums pasludina citu evaņģēliju pār to, ko jūs esat dabūjuši, tas lai ir nolādēts. 10Jo vai es tagad cilvēkiem runāju pa prātam vai Dievam? Jeb vai es meklēju cilvēkiem patikt? Jo ja es cilvēkiem patiktu, tad es nebūtu Kristus kalps. 11Bet es jums daru zināmu, brāļi, ka tas evaņģēlijs, ko esmu pasludinājis, nav pēc cilvēku prāta. 12Jo es to arī neesmu dabūjis nedz mācījies no cilvēka, bet caur Jēzus Kristus parādīšanu. 13Jo jūs jau sen esat dzirdējuši par manu dzīvošanu Jūdu ticībā, ka Dieva draudzi pārlieku esmu vajājis un postījis, 14Un biju pārāks Jūdu ticībā pār daudz citiem, kas manā ciltī bija manos gados, un biju tēvišķu iestādījumu pārlieku dedzigs pārstāvētājs. 15Bet kad Dievam, kas mani no mātes miesām izredzējis un caur savu žēlastību aicinājis, patika, 16Savu Dēlu parādīt iekš manis, ka es viņa evaņģēliju sludinātu starp pagāniem, tad es padoma neņēmos no miesām un asinīm, 17Nedz gāju atpakaļ uz Jeruzālemi pie tiem, kas priekš manis bija apustuļi, bet tūdaļ nogāju uz Arabiju un atkal atgriezos atpakaļ uz Damasku. 18Pēc tam, pēc trīs gadiem es nogāju uz Jeruzālemi, iepazīties ar Pēteri, un paliku pie tā piecpadsmit dienas. 19Bet citu nevienu no apustuļiem neredzēju, kā vien Jēkabu, Tā Kunga brāli. 20Bet ko jums rakstu, redzi, to apliecināju Dieva priekša, ka es nemeloju. 21Pēc tam nācu uz Sīrijas un uz Ķiliķijas zemēm. 22Bet no vaiga nebiju pazīstams Jūdu zemes draudzēm, kas ir iekš Kristus. 23Bet tie to vien bija dzirdējuši, ka tas, kas citkārt mūs vajāja, tagad sludina to ticību, ko tas citkārt postīja. 24Un tie par mani pagodināja Dievu.