1Šie nu ir viņu cilts virsnieki ar savu radu rakstu, kas ar mani (no Bābeles) aizgāja, kad Bābeles ķēniņš Artazastus valdīja: 2No Pineas bērniem: Ģersons; no Ītamara bērniem: Daniēls; no Dāvida bērniem: Atus; 3No Zekanijas bērniem, (no Pareus bērniem): Cakarija, un ar viņu simts un piecdesmit no vīriešu kārtas skaitīti; 4No PaātMoaba bērniem: Elioēnajus, Zerajas dēls, un ar viņu divsimt no vīriešu kārtas; 5No Zekanijas bērniem: Jeaziēļa dēls, un ar viņu trīssimt no vīriešu kārtas; 6Un no Adina bērniem: Ebeds, Jonatāna dēls, un ar viņu piecdesmit no vīriešu kārtas; 7Un no Elama bērniem: Jezaja, Atalijas dēls, un ar viņu septiņdesmit no vīriešu kārtas; 8Un no Zevatijas bērniem: Zebadija, Mikaēļa dēls, un ar viņu astoņdesmit no vīriešu kārtas; 9No Joaba bērniem: Obadija, Jeīeļa dēls, un ar viņu divsimt un astoņpadsmit no vīriešu kārtas; 10Un no Zelomita bērniem: Josivijas dēls, un ar viņu simts un sešdesmit no vīriešu kārtas; 11Un no Bebajus bērniem: Cakarija, Bebajus dēls, un ar viņu divdesmit un astoņi no vīriešu kārtas; 12Un no Azgada bērniem: Joanans, Katana dēls, un ar viņu simts un desmit no vīriešu kārtas; 13Un no Adonikama pēdējiem bērniem, kam šie vārdi: Elivelets, Jeīels un Zemaja, un ar tiem sešdesmit no vīriešu kārtas; 14Un no Biģevajus bērniem: Utajus un Zabuds, un ar tiem septiņdesmit no vīriešu kārtas. 15Un es tos sapulcēju pie tās upes, kas tek uz Aķevu, un mēs tur apmetāmies trīs dienas. Tad es lūkoju uz tiem ļaudīm un priesteriem un neatradu neviena no Levja bērniem. 16Tad es sūtīju tos virsniekus, Eliēzeru un Ariēlu un Zemaju un Elnatanu un Jaribu un Elnatanu un Nātanu un Cakariju un Mezulamu, un tos mācītājus Jojaribu un Elnatanu, 17Un sūtīju tos ar pavēli pie virsnieka Idus uz Kasifju. Un es liku tos vārdus viņu mute, ko tiem bija runāt uz Idu un viņa brāļiem, Dieva nama kalpotājiem Kazpijā, mums atvest kalpus priekš mūsu Dieva nama. 18Un tā, kā mūsu Dieva labā roka bija pār mums, tie mums atveda IžZekelu no Maēlas, Levja dēla, Izraēla dēla, bērniem, un Zerebiju ar viņa dēliem un viņa brāļiem, astoņpadsmit, 19Un Azabiju un arī Jezaju no Merarus bērniem, ar viņa brāļiem un ar viņa dēliem, divdesmit, 20Un no tiem Dieva nama kalpotājiem, ko Dāvids un tie lielkungi bija pielikuši kalpot levitiem, divsimt un divdesmit, kas visi ar vārdu tika nosaukti. 21Tad es tur izsaucu gavēni pie Aķevas upes, ka mums bija pazemoties priekš sava Dieva vaiga un no viņa meklēt labu ceļu sev un saviem bērniem un visām savām mantām. 22Jo man bija kauns, no ķēniņa lūgties karaspēku un jātniekus, kas mums palīdzētu ceļā pret ienaidniekiem. Jo mēs uz ķēniņu bijām runājuši sacīdami: mūsu Dieva roka ir pār visiem, kas viņu meklē, tiem par labu, bet viņa spēks un bardzība pret visiem, kas no viņa atkāpjas. 23Tā mēs gavējām un lūdzām savu Dievu, un viņš mūs paklausīja. 24Un es atšķīru divpadsmit no priestera virsniekiem, Zerebiju, Azabiju, un desmit no viņu brāļiem līdz ar viņiem. 25Un es tiem iesvēru to sudrabu un zeltu un tos traukus par cilājamo upuri mūsu Dieva namam, ko ķēniņš un viņa padoma devēji un viņa lielkungi un viss Izraēls, cik atradās, bija dāvinājuši. 26Es tad viņiem rokā iesvēru sešsimt piecdesmit talentus sudraba un simts talentus sudraba trauku un simts talentus zelta, 27Un divdesmit zelta biķerus, tūkstoš drakmu vērtībā, un divus vara traukus no spoža laba vara, skaistus kā no zelta. 28Un es uz tiem sacīju: jūs esat svēti Tam Kungam, un tie trauki ir svēti līdz ar to sudrabu un zeltu, kas ir labprātības dāvana Tam Kungam, jūsu tēvu Dievam. 29Esiet modrīgi un glabājiet to, kamēr jūs to iesverat priesteru un levitu virsniekiem un Izraēla cilts virsniekiem Jeruzālemē Dieva nama kambaros. 30Tad tie priesteri un leviti ņēma to iesvērto zeltu un sudrabu un tos traukus, tos nest uz Jeruzālemi uz mūsu Dieva namu. 31Un mēs aizgājām no Aķevas upes pirmā mēneša divpadsmitā dienā, iedami uz Jeruzālemi, un mūsu Dieva roka bija pār mums un mūs izglāba no ienaidnieku rokas, un no tiem, kas ceļā uz mums glūnēja. 32Un mēs nonācām Jeruzālemē un palikām tur trīs dienas. 33Un ceturtā dienā mēs iesvērām to sudrabu un zeltu un tos traukus mūsu Dieva namā Urijas dēlam, priesterim Meremotam rokā, un līdz ar viņu Eleazaram, Pineas dēlam, un līdz ar viņiem Jozabadam, Jezuūs dēlam, un Noadijam, Benujus dēlam, levitiem, 34Pēc skaita un svara no visa, un viss tas svars tai laikā tapa uzrakstīts. 35Un to aizvesto bērni, kas no cietuma bija pārnākuši, upurēja dedzināmos upurus Izraēla Dievam, divpadsmit vēršus priekš visa Izraēla, deviņdesmit sešus aunus, septiņdesmit septiņas avis, divpadsmit āžus par grēku upuri, visu par dedzināmo upuri Tam Kungam. 36Un tie atdeva ķēniņa pavēles ķēniņa zemes valdītājiem un zemes soģiem viņpus upes. Un šie aizstāvēja tos ļaudis un Dieva namu.