1Kad nu Jūda un Benjamina pretinieki dzirdēja, ka tie no cietuma pārnākušie atkal ceļ namu Tam Kungam, Izraēla Dievam, 2Tad tie nāca pie Zerubabela un pie tiem cilts tēviem un uz tiem sacīja: mēs celsim līdz ar jums. Jo mēs meklējam jūsu Dievu tāpat kā jūs, un tam esam upurējuši no tā laika, kad AsurAdons, Asura ķēniņš, mūs atvedis uz šejieni. 3Bet Zerubabels un Jezuūs un tie atlikušie Izraēla cilts tēvi uz viņiem sacīja: jums nenākās ar mums celt namu mūsu Dievam, bet mēs gribam priekš sev uzcelt Tam Kungam, Izraēla Dievam, kā mums Korus, Persiešu ķēniņš, pavēlējis. 4Tad tās zemes ļaudis nogurdināja Jūdu ļaužu rokas un atbiedēja tos no celšanas, 5Un pirka pret tiem padomniekus, iznīcināt viņu nodomu visā Korus, Persiešu ķēniņa, laikā, līdz Darius, Persiešu ķēniņa, valdīšanai. 6Un kad Aāzverus valdīja, viņa valdīšanas iesākumā, tie rakstīja sūdzības grāmatu pret Jūda un Jeruzālemes iedzīvotājiem. 7Un Artazastus dienās Bizlams, Mitredats, Tabeēls un citi viņu biedri rakstīja Artazastum, Persiešu ķēniņam. Un tas grāmatas raksts bija sīriski rakstīts un sīriski tulkots. 8Kanclers Rekums un rakstu vedējs Zimzajus rakstīja grāmatu pret Jeruzālemi ķēniņam Artazastum ar šiem vārdiem: 9Toreiz (rakstīja): kanclers Rekums un rakstu vedējs Zimzajus un citi viņu biedri, no Dinas, no Arvazatkas, no Tarplas, no Avarzijas, no Arakas, no Bābeles, no Zuzanas, no Deas, no Elama, 10Un citas tautas, ko tas lielais un slavējamais Aznavars atvedis un tām licis dzīvot Samarijas pilsētās, un tie citi viņpus upes, un tā projām. 11Un šis ir tas raksts, ko tie viņam, proti ķēniņam Artazastum, sūtīja: tavi kalpi, tie vīri viņpus upes, un tā projām. 12Lai ķēniņam ir zināms, ka tie Jūdi, kas no tevis aizgājuši, pie mums atnākuši uz Jeruzālemi, uzceļ to dumpīgo un nikno pilsētu, uztaisa mūrus un izlabo pamatus. 13Tad nu lai ķēniņam ir zināms: kad šī pilsēta taps uzcelta un tie mūri būs uztaisīti, tad tie nedos meslus, tiesu un muitu, un tā ķēniņiem nāks zudums. 14Kad nu mēs visi no ķēniņa pils sāli un maizi ēdam, un mums nepieklājās redzēt ķēniņa zudumu, tad esam sūtījuši un ķēniņam ziņu par to devuši, 15Lai meklē tavu tēvu laiku grāmatā, tad tu atzīsi, šo pilsētu esam bijušu dumpīgu un ķēniņiem un valstīm pretīgu pilsētu, un ka tie jau no vecu veciem laikiem dumpojušies, - tāpēc šī pilsēta ir izpostīta. 16Mēs ķēniņam darām zināmu, ka, ja šī pilsēta taps uzcelta un viņas mūri taps sataisīti, tev caur to nekas vairs neatliks viņpus upes. 17Tad ķēniņš sūtīja atkal grāmatu kanclerim Rekumam un rakstu vedējam Zimzajum un tiem citiem viņu biedriem, kas Samarijā dzīvoja, un tiem citiem viņpus upes: mieru! Un tā projām. 18Tā grāmata, ko jūs man esat sūtījuši, manā priekšā skaidri izlasīta. 19Un es esmu pavēlējis, lai meklē. Un ir atrasts, ka šī pilsēta priekšlaikos pret ķēniņiem ir cēlusies, un ka tur ir celts dumpis un nemiers. 20Vareni ķēniņi bijuši Jeruzālemē un valdījuši pār visu zemi viņpus upes, un tiem doti mesli, tiesa un muita. 21Tāpēc pavēliet, ka šiem vīriem būs liegt, šo pilsētu uztaisīt, kamēr no manis nāks pavēle. 22Sargājaties tad, ka nepārskataties, lai ļaunums nevairojās un ķēniņam nenāk zudums. 23Kad nu ķēniņa Artazastus grāmatas raksts bija izlasīts Rekuma un rakstu vedēja Zimzaja un viņu biedru priekšā, tad tie cēlās steigšus uz Jeruzālemi pret tiem Jūdiem un tos aizkavēja ar varu un spēku. 24Tad tas darbs pie Dieva nama Jeruzālemē mitējās un palika mierā līdz Persiešu ķēniņa Dārija valdīšanas otram gadam.