1Persiešu ķēniņa Korus pirmā gadā, lai piepildītos Tā Kunga vārds caur Jeremijas muti, Tas Kungs pamodināja Persiešu ķēniņa Korus garu, ka viņš ar vārdiem un arī ar grāmatām pa visu savu valsti lika izsludināt un sacīt: 2Tā saka Korus, Persiešu ķēniņš: Tas Kungs, debesu Dievs, man devis visas pasaules valstis, un tas man pavēlējis, viņam namu uzcelt Jeruzālemē, Jūdu zemē. 3Kas nu jūsu starpā ir no viņa ļaudīm, lai viņa Dievs ir ar to, un lai tas iet uz Jeruzālemi Jūdu zemē, un lai uzceļ Tā Kunga, Izraēla Dieva, namu. Viņš ir tas Dievs, kas Jeruzālemē dzīvo. 4Un kas vēl atlikuši visās vietās, kur tie piemīt, lai tās vietas ļaudis tiem palīdz ar sudrabu un zeltu un ar mantu un ar lopiem un arī ar laba prāta dāvanu priekš Jeruzālemes Dieva nama. 5Tad Jūda un Benjamina cilts tēvi un priesteri un leviti cēlās ar visiem, kam Dievs garu pamodināja uz ceļu doties, uzcelt Tā Kunga namu Jeruzālemē. 6Un visi viņu apkārtējie stiprināja viņu rokas ar sudraba traukiem, ar zeltu, ar mantu un lopiem un dārgiem zemes augļiem, bez tām labprātīgām upuru dāvanām. 7Un ķēniņš Korus atdeva Tā Kunga nama traukus, ko NebukadNecars no Jeruzālemes bija aizvedis un nolicis sava dieva namā. 8Un Korus, Persiešu ķēniņš, tos atdeva caur mantas sargu Mitredatu, un tas tos ieskaitīja Zezbacaram, Jūda virsniekam. 9Un šis ir viņu skaits: trīsdesmit zelta bļodas, tūkstoš sudraba bļodas, divdesmit deviņi naži, 10Trīsdesmit zelta biķeri, četrsimt desmit citi sudraba biķeri un tūkstoš citi trauki. 11Visu zelta un sudraba trauku bija piectūkstoš četrsimt. Šos visus Zezbacars pārveda, kad tie aizvestie no Bābeles gāja atpakaļ uz Jeruzālemi.