1Un Tā Kunga vārds notika uz mani sacīdams: 2Cilvēka bērns! Griez savu vaigu pret Izraēla kalniem un sludini pret tiem 3Un saki: Izraēla kalni, klausāties Tā Kunga Kunga vārdu! Tā saka Tas Kungs Kungs uz kalniem un pakalniem, uz upēm un ielejām: redzi! Es vedu pār jums zobenu un izdeldu jūsu elku altārus. 4Un jūsu altāri taps nopostīti un jūsu saules stabi nolauzti, un es gāzīšu jūsu nokautos jūsu elku priekšā. 5Un es nodošu Izraēla bērnu trūdus viņu elku priekšā un kaisīšu jūsu kaulus ap jūsu altāriem. 6Visur, kur jūs mājojat, pilsētas būs postītas un elku kalni atstāti, jo jūsu altāri būs sagāzti un nopostīti un jūsu elki būs salauzti un izdeldēti, un jūsu saules stabi tiks nocirsti un jūsu darījumi iznīcināti. 7Un jūsu vidū gulēs nokauti, un jūs samanīsiet, ka es esmu Tas Kungs. 8Bet es (kādus) atlicināšu, ka jums paliek, kas zobenam izmūk starp pagāniem, kad jūs tapsiet izkaisīti pa zemēm. 9Tad jūsu izglābtie mani pieminēs starp pagāniem, kur tie būs cietumā, kad es būšu salauzis viņu mauku sirdis, kas no manis atkāpušās, un viņu acis, kas mauko pakaļ viņu elkiem, un tiem riebsies tas ļaunums, ko tie darījuši visās savās negantībās. 10Un tiem būs samanīt, ka es esmu Tas Kungs; es nebūt neesmu velti runājis, ka viņiem darīšu šo ļaunumu. 11Tā saka Tas Kungs Kungs: sasit savas rokas un sit ar kāju pie zemes un sauc vai! Pār visām niknām Izraēla nama negantībām, jo tie kritīs caur zobenu, caur badu un caur mēri. 12Kas tālu, tas kritīs caur mēri, un kas tuvu, tas kritīs caur zobenu, bet kas atliksies un izglābsies, nomirs badā. Tā es pret tiem izdarīšu savu bardzību. 13Tad jūs samanīsiet, ka es esmu Tas Kungs, kad viņu nokautie gulēs viņu elku priekšā ap viņu altāriem pa visiem augstiem pakalniem, pa visiem kalnu galiem un apakš visiem zaļiem kokiem un apakš visiem kupliem ozoliem, tais vietās, kur tie saldu smaržu upurēja visiem saviem elkiem. 14Un es izstiepšu savu roku pār viņiem, un darīšu zemi par postažu un tuksnesi vairāk nekā Diblas tuksnesi, visur, kur viņi mājo; un tie samanīs, ka es esmu Tas Kungs.