1Atkal Tā Kunga vārds uz mani notika sacīdams: 2Cilvēka bērns, griez savu vaigu pret Zeīra kalniem un sludini pret tiem, 3Un saki uz tiem: tā saka Tas Kungs Kungs: redzi, es celšos pret tevi, Zeīra kalns, un es izstiepšu savu roku pret tevi un tevi darīšu par postažu un tuksnesi. 4Es tavas pilsētas darīšu par gruvešiem, un tu tapsi par postažu un samanīsi, ka es esmu Tas Kungs. 5Tādēļ ka tev bija mūžīgs ienaids, un tu Izraēla bērnus esi aizdzinis caur zobena varu viņu nelaimes laikā, viņu gala nozieguma laikā, 6Tādēļ, tik tiešām kā es dzīvoju, saka Tas Kungs Kungs, es tevi darīšu par asinīm, un asinis tevi vajās; tāpēc ka tu asinis neesi ienīdējis, tad arī asinis tevi vajās. 7Un es darīšu Zeīra kalnu par tuksnesi un postažu, un no viņa izdeldēšu, kas tur iet un nāk. 8Un es viņa kalnus piepildīšu ar viņa nokautiem; uz taviem pakalniem un tavās ielejās un visās tavās gravās gulēs zobena nokautie. 9Es tevi darīšu par mūžīgu postažu, un tavās pilsētās nedzīvos; tā jūs samanīsiet, ka es esmu Tas Kungs. 10Tādēļ ka tu saki: šīs divas tautas un šīs divas valstis man tiks rokā, un mēs tās gribam iemantot, jebšu Tas Kungs pats tur būtu, 11Tādēļ, tik tiešām kā es dzīvoju, saka Tas Kungs Kungs, ir es darīšu pēc tavas bardzības un pēc tavas skaudības, kā tu savā ienaidā pret tiem esi turējies, un es sevi tiem darīšu zināmu, kad es tevi sodīšu, 12Un tu samanīsi, ka es, Tas Kungs, esmu dzirdējis visas tavas zaimošanas, ko tu pret Izraēla kalniem esi runājis un sacījis: tie ir postīti, tie mums ir doti, ka tos aprijam. 13Tā jūs ar savu muti pret mani esat lielījušies un savus vārdus pret mani vairojuši, - es to esmu dzirdējis. 14Tā saka Tas Kungs Kungs: es tevi darīšu par posta vietu, tā ka visa zeme priecāsies. 15It kā tu esi priecājies par manu mantības tiesu, Izraēla namu, tāpēc ka tas ir postīts, tāpat es tev darīšu. Zeīra kalni un viss Edoms taps visnotaļ par postažu, un tie samanīs, ka es esmu Tas Kungs.