1Un divpadsmitā gadā, divpadsmitā mēnesī pirmā mēneša dienā Tā Kunga vārds uz mani notika sacīdams: 2Cilvēka bērns, sāc raudu dziesmu par Varaū, Ēģiptes ķēniņu, un saki uz viņu: ak tautu lauva, tu esi pagalam! Un tu biji kā jūras zvērs jūrā un izlēci savās upēs un sajauci ūdeņus ar savām kājām un samini upes. 3Tā saka Tas Kungs Kungs: es tādēļ savu tīklu izplētīšu pār tevi daudz tautu sapulcē, kas tevi izvilks manā tīklā. 4Tad es tevi metīšu uz zemi, es tevi nosviedīšu uz lauku un visiem putniem apakš debess es likšu mist uz tevis un visiem zvēriem virs zemes no tevis pieēsties, 5Un metīšu tavu maitu uz kalniem un pildīšu tās ielejas ar tavām miesām. 6Un es dzirdināšu zemi ar tām asinīm, kas no tevis izplūst līdz kalniem, un upes no tevis taps pildītas. 7Un kad es tevi izdzēsīšu, tad es apsegšu debesi un aptumšošu viņas zvaigznes, sauli es apklāšu ar mākoņiem, un mēneša gaišums vairs nespīdēs. 8Visus spožos debess spīdekļus es tevis dēļ aptumšošu un vedīšu tumsību pār tavu zemi, saka Tas Kungs Kungs. 9Es arī darīšu skumīgas daudz tautu sirdis, kad es tavu mocību iznesīšu starp tautām, tanīs valstīs, ko tu nepazīsti. 10Un es darīšu, ka daudz tautas par tevi iztrūcinājās, un viņu ķēniņiem mati celsies stāvu par tevi, kad es cilāšu savu zobenu viņu priekšā, un tie drebēs ik acumirkli ikviens par savu dvēseli tai dienā, kad tu kritīsi. 11Jo tā saka Tas Kungs Kungs: Bābeles ķēniņa zobens nāks pār tevi. 12Un es tavu pulku nogāzīšu caur vareno zobeniem, tie visi ir tie visbriesmīgākie starp tautām, tie izpostīs Ēģiptes lepnību, un viss viņas pulks taps izdeldēts. 13Un visus viņas lopus es izdeldēšu pie tā lielā ūdens, ka cilvēka kāja to vairs nesajauks, ir lopu nags to nesajauks. 14Tad es viņu ūdeņus darīšu skaidrus un viņu upēm likšu tecēt kā eļļai, saka Tas Kungs Kungs, 15Kad es Ēģipti būšu darījis par posta vietu, un zeme no savas pilnības būs palikusi tukša, kad es visus viņas iedzīvotājus būšu kāvis, - tad samanīs, ka es esmu Tas Kungs. 16Šī ir tā raudu dziesma, un tā jādzied; tautu meitas šo raudu dziesmu dziedās; par Ēģipti un par visu viņas ļaužu pulku tās dziedās šo raudu dziesmu, saka Tas Kungs Kungs. - 17Un divpadsmitā gadā, piecpadsmitā mēneša dienā Tā Kunga vārds uz mani notika sacīdams: 18Cilvēka bērns, žēlojies par Ēģiptes ļaužu pulku un nogremdē to līdz ar tām lepno tautu meitām zemes apakšā pie tiem, kas grimuši dziļumā. 19Par ko tu nu esi skaistāka? Kāp zemē un apgūlies pie neapgraizītiem. 20Tie kritīs starp zobena nokautiem. Viņa ir nodota zobenam; aizraujiet viņu ar visu viņas ļaužu pulku. 21Tie varoņu varenie un viņas palīgi ar viņu runās elles vidū: tie ir nogrimuši, tie guļ starp neapgraizītiem un zobena nokautiem. 22Tur ir Asurs ar visu savu ļaužu pulku, viņu kapi ir visapkārt ap viņu; tie visi nokauti, caur zobenu krituši. 23Viņa kaps ir tai visdziļākā bedrē, un viņa ļaužu pulks ir visapkārt ap viņa kapu; visi nokauti, caur zobenu krituši, kas briesmas bija cēluši dzīvo zemē. 24Tur ir Elams ar visu savu ļaužu pulku visapkārt ap viņa kapu; tie visi nokauti, caur zobenu krituši; tie grimuši neapgraizīti zemes apakšā, kas briesmas bija cēluši dzīvo zemē, tie nes savu kaunu pie tiem, kas grimuši dziļumā. 25Pie nokautiem cisas sataisītas viņam un visam viņa ļaužu pulkam, viņu kapi ir visapkārt ap viņu; tie visi, neapgraizīti, caur zobenu ir nokauti; tāpēc ka tie briesmas cēluši dzīvo zemē, tie nes savu kaunu pie tiem, kas grimuši dziļumā, - viņš guldināts nokauto vidū. 26Tur ir Mezeķs un Tūbals ar visu savu ļaužu pulku, visapkārt ap viņu ir viņu kapi, tie visi, neapgraizīti, ir nokauti ar zobenu, tāpēc ka bija briesmas cēluši dzīvo zemē. 27Tie neguļ pie tiem kritušiem neapgraizīto varoņiem, kas ellē nogrimuši ar savām bruņām, kam zobeni likti apakš galvām; viņu noziegumi nākuši pār viņu kauliem, tāpēc ka bija varoņi par briesmām dzīvo zemē. 28Arī tu tapsi satriekts neapgraizītu vidū un gulēsi pie zobena nokautiem. 29Tur ir Edoms, viņa ķēniņi un visi viņa lielkungi, kas ar savu varoņu godu ir likti pie zobena nokautiem; tie guļ pie neapgraizītiem un pie tiem, kas grimuši dziļumā. 30Tur ir visi ziemeļa valdnieki un visi Sidonieši, kas nogrimuši pie nokautiem un kaunā likti, lai gan ar savu varu bijuši par iztrūcināšanu, un tie guļ neapgraizīti pie tiem, kas zobena nokauti, un nes savu kaunu pie tiem, kas nogrimuši dziļumā. - 31Varaūs tos redzēs un iepriecināsies ar visu savu ļaužu pulku; ar zobenu ir nokauti Varaūs un viss viņa karaspēks, saka Tas Kungs Kungs. 32Jo es viņam esmu licis briesmas celt dzīvo zemē, un viņš ir nolikts neapgraizīto vidū pie tiem, kas zobena nokauti, Varaūs ar visu savu ļaužu pulku, saka Tas Kungs Kungs.