1Un Tā Kunga vārds uz mani notika sacīdams: 2Cilvēka bērns, sludini un saki: tā saka Tas Kungs Kungs: kauciet: vai tai dienai! 3Jo tā diena ir tuvu, tiešām Tā Kunga diena ir tuvu, diena tumši apmākusies, pagānu laiks ir klāt. 4Un zobens nāks Ēģiptes zemē, un Moru zemē būs lielas sāpes, kad kautie kritīs Ēģiptes zemē, un viņas pulki taps aizvesti, un viņas pamati taps nolauzti. 5Moru zeme un Libija un Lidija un visādi ļaudis un Kubs un tās derības zemes bērni kritīs līdz ar viņiem caur zobenu. 6Tā saka Tas Kungs: tiešām, Ēģiptes palīgi kritīs, un viņas lepnais stiprums taps nogāzts, no Migdolas līdz Ziēnei tie tur kritīs caur zobenu, saka Tas Kungs Kungs. 7Un tie taps postīti vidū starp postītām zemēm, un viņu pilsētas būs starp postītām pilsētām; 8Un tie samanīs, ka es esmu Tas Kungs, kad es uguni kuršu Ēģiptes zemē, un visi viņas palīgi taps satriekti. 9Tai dienā no manis izies vēstneši ar laivām, iztrūcināt Moru zemi, kas droši dzīvo, un pie tiem būs lielas bēdas, it kā Ēģiptes dienā, jo redzi, nāk! 10Tā saka Tas Kungs Kungs: tiešām, es nobeigšu Ēģiptes pulkus caur Nebukadnecara, Bābeles ķēniņa, roku. 11Šis un viņa ļaudis līdz ar viņu, tie visbriesmīgākie starp tautām, taps atvesti, postīt zemi, un izvilks savus zobenus pret Ēģipti un piepildīs zemi ar nokautiem. 12Un es upes darīšu sausas un zemi pārdošu tiem nikniem rokā, un zemi un kas tur ir, es izpostīšu caur svešinieku roku; es Tas Kungs to esmu runājis. 13Tā saka Tas Kungs Kungs: un es izdeldēšu tos elkus un darīšu galu Novas(Memfisas) dievekļiem, un valdnieka vairs nebūs Ēģiptes zemē; un es sūtīšu izbailes pār Ēģiptes zemi. 14Un es izpostīšu Patrus zemi, un kuršu uguni Coanā, un turēšu tiesu Noā: 15Un es izgāzīšu savu bardzību pār Zinu, Ēģiptes stiprumu, un izdeldēšu tos pulkus Noā. 16Un iededzināšu uguni Ēģiptes zemē; Zin cietīs lielas sāpes, un No taps sašķelta, un Nova dienas vidū taps spaidīta. 17Avenas un Pibozetes jaunekļi kritīs caur zobenu, un pašas aizies cietumā. 18Un Takvanesā gaisma taps aptumšota, kad es Ēģiptes jūgu tur salauzīšu un viņas lepno stiprumu tur nobeigšu; mākonis viņu apklās, un viņas meitas ies cietumā. 19Tā es turēšu tiesu Ēģiptes zemē, lai tie atzīst, ka es esmu Tas Kungs. 20Un vienpadsmitā gadā, pirmā mēnesī, septītā mēneša dienā Tā Kunga vārds uz mani notika sacīdams: 21Cilvēka bērns! Varaūs, Ēģiptes ķēniņa, elkoni es esmu satriecis, un redzi, to nesasies, plāksteri neuzliks, ar autiem neaptīs, un tas vairs neatspirgs, ka varētu zobenu turēt. 22Tāpēc tā saka Tas Kungs Kungs: redzi, es celšos pret Varaū, Ēģiptes ķēniņu, un satriekšu viņa elkoņus, to stipro kā to satriekto, un es viņa zobenam likšu izkrist no viņa rokas. 23Un es Ēģiptiešus izkaisīšu starp tautām un tos izputināšu pa zemēm. 24Un es stiprināšu Bābeles ķēniņa elkoņus, un savu zobenu došu viņa rokā, bet Varaūs elkoņus es satriekšu, ka tam viņa priekšā būs vaidēt, it kā ievainots vaid. 25Tiešām, es stiprināšu Bābeles ķēniņa elkoņus, bet Varaūs elkoņi nogurs, un tie samanīs, ka es esmu Tas Kungs, kad es savu zobenu došu Bābeles ķēniņam rokā, un viņš to pacels pār Ēģiptes zemi. 26Un es izkaisīšu Ēģiptiešus starp tautām un tos izputināšu pa zemēm, lai tie atzīst, ka es esmu Tas Kungs.