1Un Tā Kunga vārds uz mani notika sacīdams: 2Cilvēka bērns, saki uz Tirus valdnieku: tā saka Tas Kungs Kungs: Tāpēc ka tava sirds lepojās un saka, es esmu dievs, es sēžu uz dieva krēsla jūru vidū, un tu tomēr esi cilvēks un ne Dievs, un tu pacēli savu sirdi, kā Dieva sirdi; 3Redzi, tu esot gudrāks nekā Daniēls, tev nekas neesot ne apslēpts ne tumšs. 4Caur savu gudrību un caur savu saprašanu tu sev esot dabūjis spēku un krājis zeltu un sudrabu pie savas mantas. 5Caur savu lielo gudrību tu tirgodamies esot vairojis savu bagātību, un tava sirds lepojās tavas bagātības dēļ. 6Tāpēc tā saka Tas Kungs Kungs, tādēļ ka tu savu sirdi esi paaugstinājis, kā Dieva sirdi, 7Tad redzi, es vedīšu svešus pār tevi, tos visbriesmīgākos starp tautām; tie izvilks savus zobenus pār tavu jauko gudrību un apgānīs tavu spožumu. 8Tie tevi nometīs bedrē, un tu nomirsi kā nokauti mirst pat jūru vidū. 9Vai tu tad sava kāvēja priekšā sacīsi: es esmu dievs, un tu tomēr esi cilvēks un ne Dievs, un esi sava kāvēja rokā? 10Tu nomirsi kā neapgraizītie mirst caur svešu roku; jo es to esmu runājis, saka Tas Kungs Kungs. 11Atkal Tā Kunga vārds notika uz mani sacīdams: 12Cilvēka bērns! Sāc raudu dziesmu par Tirus ķēniņu un saki uz viņu: tā saka Tas Kungs Kungs: tu kārtības zieģelis, pilns gudrības un liela skaistuma, 13Tu biji Edenē, Dieva dārzā, visādi dārgi akmeņi bija tavs apsegs, zardi, topāzi, dimanti, turķisi, oniķi, jaspisi, safīri, ametisti, smaragdi un zelts. Tavas bungas un tavas stabules skanēja tavā priekšā, tai dienā, kad tevi (par ķēniņu) cēla, tās bija gatavas. 14Tu biji svaidīts ķerubs, kas sargā; es tevi tā biju iecēlis: tu biji uz Dieva svētā kalna, tu staigāji degošu akmeņu vidū. 15Tu biji skaidrs savos ceļos, no tās dienas, kad tevi (par ķēniņu) cēla, kamēr bezdievība pie tevis tapa atrasta. 16Caur tavu lielo tirgošanos tava sirds pildījās ar netaisnību, un tu esi apgrēkojies; tāpēc es tevi izmetu kā sagānītu no Dieva kalna un izdeldu tevi, to ķerubu, kas sargā, no to degošo akmeņu vidus nost. 17Tava sirds lepojās tava skaistuma dēļ, tu savu gudrību esi pazaudējis caur savu spožumu, tāpēc es tevi metu pie zemes un lieku tevi par mācību ķēniņiem. 18Ar savu noziegumu pulku caur savu netaisno tirgošanos tu esi sagānījis savus svētumus. Tāpēc es lieku ugunij iziet no tava vidus; tas tevi aprīs, un es tevi daru par pelniem virs zemes, priekš visu acīm, kas tevi ierauga. 19Visi, kas tevi pazīst starp tautām, par tevi iztrūcinājās; tu esi galu ņēmis ar briesmām un nebūsi vairs mūžīgi. 20Atkal Tā Kunga vārds uz mani notika sacīdams: 21Cilvēka bērns, griez savu vaigu pret Sidonu un sludini pret to. 22Un saki: tā saka Tas Kungs Kungs: redzi, es celšos pret tevi, Sidona, un pagodināšos tavā vidū, un tie samanīs, ka es esmu Tas Kungs, kad es tiesu nesīšu pār viņu un svēts parādīšos pie viņas. 23Jo es sūtīšu mēri pie viņas un asinis pa viņas ielām, un kautie kritīs viņas vidū caur zobenu, kas visapkārt nāks pret viņu, un tie samanīs, ka es esmu Tas Kungs. 24Un Izraēla namam vairs nebūs asu ērkšķu, nedz sāpīgu dadžu no visiem tiem apkārtējiem, kas tos vajā, un tie samanīs, ka es esmu Tas Kungs Kungs. 25Tā saka Tas Kungs Kungs: kad es Izraēla namu sapulcināšu no tām tautām, starp kurām tie izkaisīti, un es pie viņiem svēts parādīšos priekš pagānu acīm, tad tie dzīvos savā zemē, ko es savam kalpam Jēkabam esmu devis. 26Un tie tur dzīvos droši un uztaisīs namus un dēstīs vīna dārzus. Tiešām, tie dzīvos droši, kad es tiesu nesīšu pret visiem tiem apkārtējiem, kas tos vajājuši, un tie samanīs, ka es esmu Tas Kungs, viņu Dievs.