1Un notikās vienpadsmitā gadā, pirmā mēneša dienā, tad Tā Kunga vārds notika uz mani sacīdams: 2Cilvēka bērns! Tāpēc ka Tirus par Jeruzālemi sacījis: redzi, tautu vārti ir nolauzti, nu pie manis griežas, es nu pildīšos, viņa ir postīta! 3Tādēļ tā saka Tas Kungs Kungs: redzi, es celšos pret tevi, ak Tiru, un atvedīšu pagānu pulkus pret tevi, kā jūra ceļas ar saviem viļņiem. 4Tie postīs Tirus mūrus un nolauzīs viņa torņus, un es nomēzīšu viņa pīšļus no viņa un to darīšu par kailu klinti 5Kur tīklus izplētīs jūras vidū; jo es to esmu runājis, saka Tas Kungs Kungs; un tas būs tautām par laupījumu. 6Un viņa ciemi laukā ar zobenu taps apkauti un samanīs, ka es esmu Tas Kungs. 7Jo tā saka Tas Kungs Kungs: redzi, es atvedīšu pret Tiru NebukadNecaru, Bābeles ķēniņu, to ķēniņu ķēniņu no ziemeļiem, ar zirgiem un ratiem un jātniekiem un lieliem ļaužu pulkiem. 8Viņš apkaus tavus ciemus laukā ar zobenu un taisīs pret tevi bulverķus un uzmetīs pret tevi valni un uzcels pret tevi sedzamas bruņas. 9Un viņš cels savus āžus pret taviem mūriem un nolauzīs tavus torņus ar saviem dzelzs ieročiem. 10Putekļi no viņa zirgu pulka tevi apklās. Tavi mūri drebēs no jātnieku un riteņu un ratu trokšņa, kad viņš ieies pa taviem vārtiem, kā ieiet salauztā pilsētā. 11Viņš samīs ar savu zirgu nagiem visas tavas ielas; tavus ļaudis viņš nokaus ar zobenu un nogāzīs pie zemes tavus stipros pīlārus. 12Un tie laupīs tavu padomu un postīs tavas preces un nolauzīs tavus mūrus un apgāzīs tavus skaistos namus un nometīs tavus akmeņus un tavus kokus un tavus pīšļus ūdenī. 13Tad es darīšu galu tavu dziesmu skaņai un tavu kokļu balsi vairs nedzirdēs. 14Un es tevi darīšu par kailu klinti, tu būsi vieta, kur izplēst tīklus, tu vairs netapsi uztaisīts; jo es, Tas Kungs, to esmu runājis, saka Tas Kungs Kungs. 15Tā saka Tas Kungs Kungs pret Tiru: vai tās salas no tavas krišanas trokšņa netrīcēs, kad ievainotie vaidēs, kad kautin kausies tavā vidū? 16Un visi jūras lielkungi nokāps no saviem goda krēsliem un nometīs savus svārkus un novilks savas izrakstītās drēbes; tie apģērbsies ar trīcēšanu, apsēdīsies zemē un ik acumirkli drebēs un iztrūcināsies par tevi. 17Un tie par tevi sāks raudu dziesmu un uz tevi sacīs: vai, kā tu esi bojā gājusi, ļaužu pilnā jūras pilsēta, tu slavenā pilsēta, kas bija varena uz jūras, pati un viņas iedzīvotāji, kas izbiedēja visus, kas gar viņu dzīvoja! 18Nu salas trīc tavas krišanas dienā, tiešām salas jūrā dreb par tavu galu. 19Jo tā saka Tas Kungs Kungs: kad es tevi darīšu par postītu pilsētu, it kā tās pilsētas, kur vairs nedzīvo, kad es jūru pār tevi vedīšu, un liels ūdens tevi apklās, 20Tad es tevi metīšu zemē pie tiem, kas grimuši bedrē, pie tiem senajiem ļaudīm, un es tevi nostumšu zemē, apakšējās un tukšās zemes vietās mūžīgi, pie tiem, kas nogrimuši bedrē, tā ka iekš tevis nedzīvos; bet jaukumu es celšu dzīvo zemē. 21Es tev darīšu briesmīgu galu, un tu vairs nebūsi; kad tevi meklēs, tad tevi ne mūžam vairs neatradis, saka Tas Kungs Kungs: