1Un Tā Kunga vārds uz mani notika sacīdams: 2Cilvēka bērns, griez savu vaigu pret Jeruzālemi, un lai (tava valoda) pil pret tām svētām vietām un sludini pret Izraēla zemi. 3Un saki uz Izraēla zemi: tā saka Tas Kungs: redzi, es pret tevi celšos un izvilkšu savu zobenu no makstīm un izsakņošu no tevis taisnus un bezdievīgus. 4Lai es nu no tevis izdeldu ir taisnus ir bezdievīgus, tad mans zobens no savām makstīm izlēks pret visu miesu no dienvidiem līdz ziemeļiem. 5Un visa miesa atzīs, ka es, Tas Kungs, esmu izvilcis savu zobenu no makstīm; tas atkal vairs netaps iebāzts. 6Bet tu, ak cilvēka bērns, nopūties! Ar satriektiem gurniem un rūgtās skumjās nopūties priekš viņu acīm. 7Un kad tie uz tevi sacīs: ko tu vaidi? Tad tev būs sacīt: tās baumas dēļ ka tā nāk, un visas sirdis izkusīs, un visas rokas nogurs, un visa drošība zudīs, un visi ceļi sašļuks; redzi, tā nāks un notiks, saka Tas Kungs Kungs. 8Un Tā Kunga vārds notika uz mani sacīdams: 9Cilvēka bērns, sludini un saki: tā saka Tas Kungs: saki: zobens, zobens ir trīts un asināts. 10Tas ir trīts, lai kautin kauj, tas ir asināts, lai spīd kā zibens. Vai tad mums būs priecāties: mana dēla(Jūda) scepteris nicina visus kokus? 11Un viņš to (zobenu) devis, lai gludina(spodrina) ka to ņem rokā; tas zobens ir trīts un asināts, lai kāvējam to dod rokā. 12Kliedz un kauc, cilvēka bērns! Jo tas celsies pret maniem ļaudīm, tas celsies pret visiem Izraēla valdniekiem; zobenam tie nodoti līdz ar maniem ļaudīm; tādēļ sit uz saviem gurniem. 13Tiešām, tas zobens ir pārbaudīts; un kas būs, kad tas scepteris, kas nicina, iznīks? saka Tas Kungs Kungs. 14Tad nu tu, cilvēka bērns, sludini un sasit rokas, jo tas zobens nāks ar divkārtīgu spēku trešo reiz, kaujams zobens, tas lielais kaujamais zobens, tiem visapkārt. 15Lai sirds izkūst un kritušo ir daudz, visos viņu vārtos es sūtu draudošu zobenu. Ak, tas ir taisīts, lai zib, un ir trīts, lai kauj! 16Cērt spēcīgi, sit pa labo roku, griezies, sit pa kreiso roku, kurp tavs asmens griežas. 17Arī es pats sasitīšu savas rokas un izdarīšu savu bardzību; es, Tas Kungs, to esmu runājis. 18Un Tā Kunga vārds notika uz mani sacīdams: 19Tu tad, ak cilvēka bērns, taisi sev divus ceļus, pa kuriem Bābeles ķēniņa zobenam jānāk; no vienas zemes tiem abiem būs iziet. Taisi roku(virziena rādītājs) ceļa iesākumā, kas rāda uz pilsētu. 20Taisi ceļu, pa ko tas zobens lai nāk pret Amona bērnu Rabu un (otru) pret Jūdu uz stipro Jeruzālemes pilsētu. 21Jo Bābeles ķēniņš stāvēs uz ceļa jūtīm, kur tie divi ceļi šķirās, ar zīlēšanu zīlēdams, viņš metīs bultas, viņš vaicās elkadievus, viņš apraudzīs (upuru)aknas. 22Tā zīlēšana zīmēs pa viņa labo roku uz Jeruzālemi, tur pievest āžus, atvērt muti uz kliegšanu, pacelt balsi uz kara troksni, likt āžus pret vārtiem, uzmest vaļņus un uztaisīt bulverķus. 23Šī būs kā aplama zīlēšana viņu acīs, tās zvērēšanas dēļ kas viņiem zvērēta; bet viņš pieminēs to noziegumu un tos gūstīs. 24Tādēļ tā saka Tas Kungs Kungs: Tāpēc ka jūs savus noziegumus esat atgādinājuši, savus pārkāpumus atklādami, tā ka jūsu grēki top redzēti visos jūsu darbos; tāpēc ka jūs topat pieminēti, tad jūs ar rokām tapsiet gūstīti. 25Un tu, nesvētais, bezdievīgais Izraēla valdnieks, kam pienākusi sava diena, kurā noziegumi beidzās, 26Tā saka Tas Kungs Kungs: liec nost galvas glītumu un ņem zemē kroni, jo tas nepaliks, kā tas bija: zemais tiks paaugstināts un augstais pazemots. 27Es to likšu postā, postā, postā, un šī nebūs, līdz kamēr nāk, kam tā tiesa pieder, - tam es to došu. 28Un tu, cilvēka bērns, sludini un saki: tā saka Tas Kungs Kungs par Amona bērniem un par viņu nievāšanu un saki: zobens, zobens izvilkts, lai kauj, trīts, lai spīd un zib. 29Kamēr tev aplamas parādīšanas rāda, kamēr tev melus sludina, tas tevi liks pie nokauto nesvēto kakliem, kuru diena nāk gala nozieguma laikā. 30Bāz zobenu makstīs! Es tevi sodīšu tai vietā, kur tu radīts, tai zemē, kur tu dzimis. 31Un es izgāzīšu pār tevi savu dusmību, es uzpūtīšu pret tevi savas bardzības uguni, un tevi nodošu nežēlīgu cilvēku, niknu postītāju rokā. 32Tu būsi ugunij par barību, tavas asinis tecēs pašā tavā zemē, un tevi vairs nepieminēs; jo es Tas Kungs to esmu runājis.