1Un viņš sacīja uz mani: Cilvēka bērns, stājies kājās, tad es ar tevi runāšu. 2Un kad viņš uz mani runāja, tad nāca gars iekš manis un cēla mani kājās, un es dzirdēju to, kas uz mani runāja. 3Un viņš sacīja uz mani: Cilvēka bērns, es tevi sūtu pie Izraēla bērniem, pie tiem stūrgalvīgiem ļaudīm, kas sacēlušies pret mani; viņi un viņu tēvi no manis atkāpušies līdz šai pašai dienai. 4Un tie bērni ir stūrgalvji un cietām sirdīm: es tevi sūtu pie tiem, un tev būs uz tiem sacīt: tā saka Tas Kungs Kungs. 5Un vai tie klausa, vai neklausa - jo tie ir pārgalvju suga - taču tiem būs zināt, ka pravietis ir viņu vidū. 6Bet tu, cilvēka bērns, nebīsties no tiem un nebīsties no viņu vārdiem: jebšu dadži un ērkšķi ap tevi, un tu dzīvo pie skorpioniem, tomēr nebīsties no viņu vārdiem un neiztrūksties no viņu vaiga; jo tie ir atkāpēju suga. 7Un tev būs manus vārdus uz tiem runāt, vai tie klausa, vai neklausa; jo tie ir stūrgalvji. 8Bet tu, cilvēka bērns, klausi, ko es tev saku: neesi neklausīgs, it kā tā nepaklausīgā tauta. Atver savu muti un ēd, ko es tev dodu. 9Tad es redzēju, un raugi, roka pret mani bija izstiepta, un redzi, iekš tās bija satīta grāmata. 10Un viņš to attaisīja manā priekšā, un tā bija aprakstīta iekš- un ār- pusē, un tur bija uzrakstītas raudu dziesmas, nopūtas un vaimanas.