1Atkal Tā Kunga vārds uz mani notika sacīdams: 2Cilvēka bērns, dari Jeruzālemei zināmas viņas negantības un saki: 3Tā saka Tas Kungs Kungs uz Jeruzālemi: tavs rads un tava dzimtene ir no Kanaāna zemes, tavs tēvs bija Amorietis, un tava māte Etiete. 4Un tava piedzimšana (bija tāda): tai dienā, kad tu dzimi, tava naba netapa apgraizīta, un ar ūdeni tu netapi mazgāta, ka kļūtu šķīsta, nedz ar sāli berzta, nedz autos ietīta. 5Neviena acs par tevi neapžēlojās, ka kaut kā žēlodama tevi būtu kopusi, bet tevi nometa laukā; tik nicināta bija tava dvēsele tai dienā, kad tu dzimi. 6Kad es tev garām gāju, tad es tevi redzēju tavās asinīs saminamu, un sacīju uz tevi tavās asinīs: dzīvo! Tiešām, es sacīju uz tevi tavās asinīs: dzīvo! 7Es tevi ļoti esmu vairojis, kā augļus tīrumā, un tu esi iezēlusi un uzaugusi un ienākusies lielā skaistumā. Tavas krūtis ir piebriedušas un tavi mati paauguši; bet tu biji kaila un plika. 8Un kad es tev garām gāju un tevi redzēju, raugi, tad bija tas laiks tevi iemīlēt. Tad es savus spārnus izpletu  pār tevi un apsedzu tavu kailumu un tev zvērēju un nācu ar tevi derībā, saka Tas Kungs Kungs, un tu man piederēji. 9Un es tevi mazgāju ar ūdeni un noskaloju tavas asinis no tevis un svaidīju tevi ar eļļu. 10Es tevi arī apģērbu ar izrakstītām drēbēm un tev apvilku pasarkanas kurpes, un tev apjozu šķīstu audekli un tevi apsedzu ar zīdu. 11Un es tevi skaisti izpušķoju un liku gredzenus ap tavām rokām un ķēdi ap tavu kaklu. 12Es liku arī pieres sprādzi pie tava vaiga un ausu sprādzi pie tavām ausīm un goda kroni uz tavu galvu. 13Tā tu biji izgreznota ar zeltu un sudrabu, un tavas drēbes bija dārgs audeklis un zīds un izrakstīts darbs. Tu ēdi kviešus un medu un eļļu, un tu biji ļoti skaista, un tev izdevās labi, un tu tiki ķēniņa godā. 14Un slava no tevis izgāja pa pagānu tautām par tavu skaistumu, jo tas bija pilnīgs caur manu glītumu, ko es tev biju pielicis, saka Tas Kungs Kungs. 15Bet tu biji droša ar savu skaistumu un paļaudamās uz savu slavu tu paliki par mauku un padevies maucībā ikkatram, kas gāja garām, un viņam piederēji. 16Un tu ņēmi no savām drēbēm un taisīji sev raibus elku altārus un maukoji tur, kā vēl nav ne bijis, nedz būs. 17Tu arī ņēmi mana zelta un mana sudraba jaukos glītumus, ko es tev biju devis, un taisīji sev vīru tēlus un maukoji ar tiem. 18Un tu ņēmi savas izrakstītās drēbes un tās tiem uzsedzi, un liki manu eļļu un manas kvēpināmās zāles tiem priekšā. 19Un manu maizi, ko es tev devu, miltus un eļļu un medu, ar ko es tevi ēdināju, to arīdzan tu viņiem cēli priekšā par saldu smaržu. Tā tas noticis, saka Tas Kungs Kungs. 20Tu arī ņēmi savus dēlus un savas meitas, ko tu man biji dzemdējusi, un tos tiem upurēji par barību. It kā vēl par maz būtu, maucību vien dzīt, 21Tu arī manus bērnus kāvi un tos nodevi, un tiem liki priekš viņiem caur uguni iet. 22Un visā savā negantībā un savā maucībā tu nepieminēji savas jaunības dienas, kad tu biji plika un kaila un saminama savās asinīs. 23Un notika pēc visas tavas bezdievības, - (Vai! Vai tev! saka Tas Kungs Kungs.) 24Tu sev taisīji kalnu altārus un elku altārus ikkatrā ielā. 25Un pie visām ceļu jūtīm(sākumiem) tu uztaisīji savus elku altārus, un sagānīji savu skaistumu; tu izpleti savas kājas pret visiem, kas gāja garām, un dzini lielu maucību. 26Tu maukojies ar Ēģiptes bērniem, saviem kaimiņiem, kas lieli miesā un tu vairoji savu maukošanu, mani kaitināt. 27Redzi! Tad es savu roku izstiepu pret tevi un atrāvu savu nospriesto tiesu un tevi nodevu tavām ienaidniecēm, Vīlistu meitu prātam, kas tava negodīga ceļa dēļ kaunējās. 28Un tad tu maukojies ar Asura bērniem, jo tu nevarēji gan dabūt; tiešām, tu ir ar tiem maukodamās nevarēji gan dabūt. 29Bet tu savu maukošanu vairoji līdz veikalnieku zemei, līdz Kaldejai, ir ar to tev nebija gan. 30Tik kārīga ir tava sirds, saka Tas Kungs Kungs, ka tu tādas lietas dari, proti lielas maukas darbu; 31Ka tu savus kalna altārus taisīji pie visām ceļu jūtīm un savus elku altārus taisīji ikkatrā ielā, un nebija kā cita mauka, smādēdama maukas algu; 32It kā laulības pārkāpēja sieva, kas sava vīra vietā pielaiž svešus. 33Visām citām maukām top dota alga, bet tu savu algu dod visiem saviem drauģeļiem un tos apdāvini, lai tie visapkārt pie tevis nāk, ar tevi maukoties. 34Tā notiek pie tevis citādi, nekā pie citām sievām tavā maucībā, tādēļ ka neviens tev nedzenās pakaļ maukoties; tu piedāvā naudu, bet tev naudas nedod; citāda tu esi tapusi. 35Tādēļ, tu mauka, klausi Tā Kunga vārdu. 36Tā saka Tas Kungs Kungs: Tāpēc ka tavs kauns izgāzts un tavs kailums atklāts tavā maucībā ar taviem drauģeļiem un ar visiem taviem negantiem elkiem, ka tu esi izlējusi savu bērnu asinis, ko tiem esi devusi, 37Tādēļ redzi, es sapulcināšu tavus drauģeļus, ar ko tu esi jaukusies, un visus, ko tu esi mīlinājusi, līdz ar visiem, ko tu esi ienīdējusi, un es tos sapulcināšu visapkārt pret tevi, un atsegšu priekš viņiem tavu kaunu, ka tiem būs redzēt visu tavu plikumu. 38Es tevi sodīšu pēc laulības pārkāpēju un asins izlējēju tiesas, un izliešu tavas asinis bargās dusmās. 39Un es tevi nodošu viņu rokā, un tie nolauzīs tavus kalna altārus un apgāzīs tavus elku altārus un tev novilks tavas drēbes un tev atņems tavus dārgos greznumus un tevi atstās pliku un kailu. 40Un tie sasauks pret tevi ļaužu pulku un tevi nomētās ar akmeņiem un tevi sakaus ar saviem zobeniem. 41Un tavus namus tie sadedzinās ar uguni un tev nesīs tiesu priekš daudz sievu acīm. Es tavai maucībai darīšu galu, ka tu vairs nepiedāvāsi maukas algu. 42Un es izdarīšu savu bardzību pret tevi, ka mana karstā dusmība atstājās no tevis un es tieku pie miera un vairs nedusmojos. 43Tāpēc ka tu neesi pieminējusi savas jaunības dienas un mani ar visu to kaitinājusi, redzi, tad ir es metu tavus grēkus uz tavu galvu, saka Tas Kungs Kungs; lai tu vairs nepadodies bezkaunībai pie visām tavām negantībām. 44Redzi, ikviens, kas runā līdzībās, par tevi sacīs: kāda māte, tāda meita. 45Tu esi savas mātes meita, kas apnikusi savu vīru un savus bērnus, un tu esi savu māsu māsa, kas apnikušas savus vīrus un savus bērnus. Jūsu māte ir Etiete un jūsu tēvs Amorietis. 46Tava vecākā māsa ir Samarija ar savām meitām, kas tev dzīvo pa kreiso roku, un tava jaunākā māsa, kas dzīvo pa tavu labo roku, tā ir Sodoma ar savām meitām. 47Bet tu neesi staigājusi viņu ceļos un neesi darījusi pēc viņu negantības tik mazu brīdi; tu esi palikusi niknāka pār viņām visos savos ceļos. 48Tik tiešām kā es dzīvoju, saka Tas Kungs Kungs, Sodoma, tava māsa, līdz ar savām meitām tā nav darījusi, kā tu esi darījusi ar savām meitām! 49Redzi, šis bija tavas māsas Sodomas noziegums: lepnība un maizes pilnība un dzīve bez bēdām bija viņai un viņas meitām; bet nabagam un bēdīgam tā nesniedza roku. 50Bet tie bija lepni un darīja negantības manā priekšā; to redzēdams es tos esmu atmetis. 51Arī Samarija ne uz pusi tik daudz nav grēkojusi kā tu, un tu esi darījusi vairāk negantības nekā viņa, tā ka tu savu māsu esi taisnojusi ar visām savām negantībām, ko tu darījusi. 52Tad tu nesi arī savu kaunu, kad esi aizstāvējusi savas māsas ar saviem grēkiem, jo tu negantākus esi darījusi, nekā tās; viņas ir taisnākas nekā tu. Tāpēc kaunies tu arī un nesi savu kaunu, tādēļ ka tu esi taisnojusi savas māsas. 53Bet es novērsīšu viņu cietumu, Sodomas un viņas meitu cietumu, un Samarijas un viņas meitu cietumu, un tavu cietumnieku cietumu viņu starpā, 54Lai tu nesi savu kaunu un kaunies par visu, ko esi darījusi, viņiem par iepriecināšanu. 55Kad tavas māsas, Sodoma un viņas meitas, atgriezīsies pie savas vecās būšanas, un Samarija ar savām meitām atgriezīsies pie savas vecās būšanas, tad ir tu ar savām meitām atgriezīsies pie savas vecās būšanas. 56Un tava māsa Sodoma nebija par valodu tavā mutē tavas lepnības laikā, 57Pirms tava bezdievība tapa atklāta, kā tanī laikā, kad tevi pulgoja Sīrijas meitas un visas apkārtējās Vīlistu meitas tevi nievāja no visām pusēm. 58Tava bezkaunība un tavas negantības tev jānes, saka Tas Kungs. 59Jo tā saka Tas Kungs Kungs: es tev darīšu tāpat, kā tu esi darījusi, kas esi nicinājusi zvērestu un lauzusi derību. 60Bet es pieminēšu savu derību, ko ar tevi esmu derējis tavas jaunības dienās, un es celšu ar tevi mūžīgu derību. 61Tad tu pieminēsi savus ceļus, un kaunēsies, kad uzņemsi savas lielās un mazās māsas, jo es tev tās došu par meitām, lai tās gan nav no tavas derības. 62Jo es apstiprināšu savu derību ar tevi, un tu samanīsi, ka es esmu Tas Kungs, 63Lai tu to piemini un kaunies, un savu muti vairs neatdari sava kauna dēļ, kad es tev visu piedošu, ko tu esi darījusi, saka Tas Kungs Kungs.