1Un Tā Kunga vārds notika uz mani sacīdams: 2Cilvēka bērns! Vai vīna koks pārāks par citu koku, vīna stīga, kas ir starp meža kokiem! 3Vai no tā ņem lietas koku, ko taisīt? Vai no tā ņem vadzi, pie tā pakārt kādu rīku? 4Redzi, ugunij to nodod par barību; uguns ēd viņa abus galus un apsvilina viņa vidu; vai tas vēl der kādai lietai? 5Redzi, kad tas vēl bija vesels, tad tas nederēja nekādai lietai, ne nu vēl, kad uguns to ēdis un apsvilinājis, vai no tā vēl ko var taisīt? 6Tāpēc tā saka Tas Kungs Kungs: it kā vīna koku starp meža kokiem es nododu ugunij, lai to aprij, tā es nodošu Jeruzālemes iedzīvotājus. 7Un es pret tiem griezīšu savu vaigu; no uguns tie iznākuši un uguns tos aprīs, lai jūs atzīstat, ka es esmu Tas Kungs, kad es pret tiem griežu savu vaigu. 8Un es darīšu to zemi par posta vietu, tāpēc ka tie visi no manis atkāpušies, saka Tas Kungs Kungs.