1Un pie manis atnāca kādi Izraēla vecaji un apsēdās manā priekšā. 2Tad Tā Kunga vārds uz mani notika sacīdams: 3Cilvēka bērns, šie vīri savus elkadievus uzņēmuši savā sirdī un to, kas viņus apgrēcina, cēluši priekš savām acīm; vai tad tādiem bija mani jautāt? 4Tādēļ runā ar tiem un saki uz tiem: tā saka Tas Kungs Kungs: ikviens no Izraēla nama, kas savā sirdī uzņem elkudievus un ceļ priekš savām acīm, kas viņus apgrēcina, un nāk pie pravieša, - tad es Tas Kungs viņam atbildēšu pēc viņu elkadievu pulka, 5Lai es Izraēla namam sirdi aizgrābju, jo tie visi no manis ir atkāpušies caur saviem elkadieviem. 6Tāpēc saki uz Izraēla namu: tā saka Tas Kungs Kungs: atgriežaties un nogriežaties no saviem elkadieviem un nogriežat savu vaigu no visām savām negantībām. 7Jo ikviens no Izraēla nama un no tiem svešiniekiem, kas Izraēla starpā dzīvo, kas no manis atkāpjas un uzņem savus elkadievus savā sirdī un ceļ priekš savām acīm, kas viņus apgrēcina, un nāk pie pravieša caur viņu mani vaicāt, - es esmu Tas Kungs, - tam no manis kļūs atbilde, 8Un es celšu savu vaigu pret šo vīru un to likšu par zīmi un sakāmu vārdu un to izdeldēšu no viņa ļaužu vidus, un jūs samanīsiet, ka es esmu Tas Kungs. 9Kad nu kāds pravietis pievilsies un kaut ko runās, šim pravietim es, Tas Kungs, atkal likšu pievilties, un izstiepšu savu roku pret viņu un to izdeldēšu no savu Izraēla ļaužu vidus. 10Tā tie nesīs savu noziegumu; kā tā vaicātāja noziegums būs, tāpat būs tā pravieša noziegums, 11Lai Izraēla nams no manis vairs nenomaldās un vairs neapgānās ar visiem saviem pārkāpumiem; tad tie man būs par ļaudīm, un es tiem būšu par Dievu, saka Tas Kungs, Kungs. 12Atkal Tā Kunga vārds uz mani notika sacīdams: 13Cilvēka bērns, kad kāda zeme pret mani apgrēkojās un no manis atkāpjas, tad es izstiepšu savu roku pret viņu un viņai atņemšu maizes padomu un tai sūtīšu badu un izdeldēšu no tās cilvēkus un lopus. 14Jebšu šie trīs vīri, Noa, Daniēls un Ijabs būtu viņas vidū, tad tie caur savu taisnību tikai izglābtu savas dvēseles, saka Tas Kungs Kungs. 15Un ja es sūtītu niknus zvērus tai zemē, ka tā paliktu bez ļaudīm un par tuksnesi un to zvēru dēļ neviens tur nestaigātu, 16Un šie trīs vīri būtu viņas vidū, - tik tiešām kā es dzīvoju, saka Tas Kungs Kungs, tie neizglābtu nedz dēlus nedz meitas; tie paši vien izglābtos, bet tā zeme paliktu par tuksnesi. 17Jeb kad es zobenu sūtītu pār šo zemi un sacītu: zoben, ej pa to zemi! Un es no tās izdeldētu cilvēkus un lopus, 18Jebšu tie trīs vīri būtu viņas vidū, tik tiešām kā es dzīvoju, saka Tas Kungs Kungs, tie neizglābtu nedz dēlus nedz meitas, bet paši vien izglābtos. 19Jeb kad es mēri sūtītu šai zemē, un pār to izgāztu savu bardzību ar asinīm, un izdeldētu no tās cilvēkus un lopus, 20Jebšu Noa, Daniēls un Ijabs būtu viņas vidū, tik tiešām kā es dzīvoju, saka Tas Kungs Kungs, tie neizglābtu nedz dēlus nedz meitas, bet caur savu taisnību tie izglābtu tikai savu dvēseli. 21Bet tā saka Tas Kungs Kungs: jebšu es pret Jeruzālemi sūtīšu savas četras sodības, zobenu un badu un niknus zvērus un mēri, un izdeldēšu cilvēkus un lopus no turienes, 22Tomēr redzi, tur atliks kādi izglābti, kas taps izvesti, dēli un meitas; redzi, tie nāks pie jums, un jūs redzēsiet, kā tiem klājās un ko tie dara, un tapsiet iepriecināti pār to ļaunumu, ko es vedis pār Jeruzālemi ar visu to citu, ko es pār to esmu vedis. 23Tie jūs iepriecinās, kad jūs redzēsiet, kā tiem klājās un ko tie dara, un jūs redzēsiet, ka es neesmu darījis bez iemesla, ko es tur esmu darījis, saka Tas Kungs Kungs.