1Un es redzēju, un raugi, uz tā izplatījuma pār to ķerubu galvām bija kā safīra akmens, it kā goda krēsls redzams pār viņiem. 2Un viņš runāja uz to vīru, kas bija ģērbies audeklī, un sacīja: ej iekšā starp tiem skrituļiem apakš tiem ķerubiem, un pildi savas rokas ar degošām oglēm, kas starp tiem ķerubiem, un kaisi tās pār to pilsētu. Un viņš gāja iekšā priekš manām acīm. 3Un tie ķerubi stāvēja tam namam pa labo roku, kad tas vīrs iegāja, un padebesis piepildīja iekšēju pagalmu. 4Tad Tā Kunga godība pacēlās no tiem ķerubiem pie tā nama sliekšņa, un tas nams piepildījās ar padebesi, un tas pagalms bija pilns spožuma no Tā Kunga godības. 5Un to ķerubu spārnu troksni dzirdēja līdz ārējam pagalmam, kā tā visuvarenā Dieva balsi, kad tas runā. 6Un kad viņš tam vīram, kas ģērbies audeklī, bija pavēlējis un sacījis: ņem uguni no tiem skrituļiem starp tiem ķerubiem, tad viņš gāja iekšā un piestājās pie viena skrituļa. 7Tad ķerubs izstiepa savu roku starp tiem ķerubiem pēc tā uguns, kas bija starp tiem ķerubiem, un to ņēma un deva tam vīram rokā, kas bija ģērbies audeklī; tas to ņēma un izgāja ārā. 8Un tur parādījās pie tiem ķerubiem tā kā cilvēka roka apakš viņu spārniem. 9Tad es redzēju, un raugi, četri skrituļi bija pie tiem ķerubiem, pie ikkatra ķeruba viens skritulis, un tie skrituļi izskatījās kā turkisa akmeņi: 10Un tie četri bija vienādi pēc izskata, it kā būtu skritulis iekš skrituļa. 11Ejot tie gāja uz savām četrām pusēm, tie ejot negriezās, bet kurp galva turējās, turp tie gāja pakaļ, tie ejot negriezās. 12Un visa viņu miesa un viņu mugura un viņu rokas un viņu spārni un tie skrituļi bija pilni acu visapkārt pie tiem četriem un viņu skrituļiem. 13Tie skrituļi tapa nosaukti viesulis priekš manām ausīm. 14Un ikvienam bija četri vaigi, tas pirmais vaigs bija ķeruba vaigs, un tas otrais vaigs bija cilvēka vaigs, un tas trešais bija lauvas vaigs, un tas ceturtais bija ērgļa vaigs. 15Un tie ķerubi cēlās. Tie bija tie paši dzīvie, ko biju redzējis pie Ķebaras upes. 16Un kad tie ķerubi gāja, tad tie skrituļi gāja viņiem sānis, un kad tie ķerubi savus spārnus pacēla, no zemes uz augšu skriet, tad ir tie skrituļi no viņu sāniem nešķīrās. 17Kad tie stāvēja, tad ir šie stāvēja, un kad tie cēlās, tad ir šie cēlās, jo tā dzīvā gars bija iekš tiem. 18Un Tā Kunga godība gāja nost no tā nama sliekšņa un stāvēja uz tiem ķerubiem, 19Un tie ķerubi cilāja savus spārnus un pacēlās no zemes uz augšu priekš manām acīm iziedami, un tie skrituļi gāja viņiem sānis; un tie nostājās pie Tā Kunga nama vārtu durvīm pret rīta pusi, un Izraēla Dieva godība bija virsū pār viņiem. 20Šie bija tie dzīvie, ko es redzēju apakš Izraēla Dieva pie Ķebaras upes, un es nomanīju, tos esam ķerubus. 21Ikvienam bija četri vaigi un ikvienam bija četri spārni un apakš viņu spārniem bija kā cilvēku rokas. 22Un viņu vaigi izskatījās kā tie, ko biju redzējis pie Ķebaras upes, šiem un viņiem bija vienāds izskats; un ikviens gāja taisni uz priekšu.