1Un pēc tam Mozus un Ārons gāja un sacīja uz Varaū: tā saka Tas Kungs, Izraēla Dievs: atlaid manus ļaudis, ka tie man svētkus tur tuksnesī. 2Bet Varaūs sacīja: kas tas tāds Kungs, kā balsij man būs klausīt un Izraēli atlaist? Es To Kungu nepazīstu, un Izraēli arī neatlaidīšu. 3Tad tie sacīja: tas Ebreju Dievs mūs ir sastapis, lai mēs ejam treju dienu gājumu tuksnesī, upurēt Tam Kungam, savam Dievam, lai viņš pār mums nenāk ar mēri vai ar zobenu. 4Tad Ēģiptes ķēniņš uz tiem sacīja: jūs, Mozus un Ārons, - kam jūs tos ļaudis atturat no viņu darbiem? Ejat pie savas kalpošanas! 5Vēl Varaūs sacīja: redzi, ļaužu tai zemē tā jau daudz, un jūs tos vēl gribat atturēt no viņu kalpošanas? 6Un Varaūs tai dienā ļaužu uzraugiem un virsniekiem pavēlēja un sacīja: 7Jums turpmāk nebūs tiem ļaudīm dot salmus pie ķieģeļu taisīšanas, kā vakar un aizvakar; tiem pašiem būs iet un sev salmus meklēt. 8Un to ķieģeļu pulku, ko tie citkārt taisījuši, jums tiem tā pat būs uzlikt, jums no tiem neko nebūs atraut; jo tie ir bez darba, tādēļ tie brēc un saka: iesim, upurēsim savam Dievam! 9Lai tiem vīriem tā kalpošana top grūtāka, ka tiem ir darbs, un tie negriežās pie blēņām. 10Tad tie ļaužu uzraugi un virsnieki izgāja un runāja uz tiem ļaudīm sacīdami: Tā saka Varaūs: es jums vairs nedošu salmus. 11Ejat paši, dabūjiet sev salmus kur dabūdami, bet no jūsu darba nekas netaps atlaists. 12Tad tie ļaudis izklīda pa visu Ēģiptes zemi, ka tie rugājus sakrātu salmu vietā. 13Un tie uzraugi tos spieda, sacīdami: Pabeidziet savu dienas darbu it tāpat, kā kad jums salmi bija. 14Un Izraēla bērnu uzraugi, ko Varaūs virsnieki pār tiem bija iecēluši, tapa sisti, un uz tiem sacīja: kāpēc jūs neesat pabeiguši savu nospriesto darbu pie ķieģeļu dedzināšanas kā papriekš, ne vakar, ne šodien? 15Tad Izraēla bērnu uzraugi gāja un brēca uz Varaū un sacīja: kāpēc tu saviem kalpiem tā dari? 16Taviem kalpiem salmus nedod, un mums saka: taisāt ķieģeļus; un redzi, tavi kalpi top sisti, un tā ir tavas tautas vaina. 17Tad Varaūs sacīja: jūs esat sliņķi, sliņķi jūs esat, tāpēc jūs sakāt, iesim, upurēsim Tam Kungam. 18Tad nu ejat pie darba, salmus jums nedos, bet ķieģeļu skaits jums jātaisa. 19Tad Izraēla bērnu uzraugi redzēja, ka viņi postā, tāpēc ka sacīja: jums nebūs atraut no nospriestā dienas darba ķieģeļiem. 20Un tie sastapa Mozu un Āronu, kas tur stāvēja tos sagaidīt, kad tie no Varaūs izgāja, 21Un sacīja uz tiem: lai Tas Kungs jūs redz un soda, tāpēc ka jūs mūsu smaržu esat smirdošu darījuši pie Varaūs un pie viņa kalpiem, viņiem rokā dodami zobenu, mūs nokaut. 22Tad Mozus atgriezās pie Tā Kunga un sacīja: Kungs, kāpēc tu šiem ļaudīm esi darījis ļaunu? Kāpēc tad tu mani esi sūtījis? 23Jo kamēr es esmu gājis pie Varaūs, runāt tavā vārdā, viņš tiem ļaudīm dara ļaunu, un tu savus ļaudis glābt neesi glābis.