1Un viens vīrs no Levja nama nogāja un apņēma Levja meitu. 2Un tā sieva tapa grūta un dzemdēja dēlu. Kad nu tā redzēja viņu esam skaistu, tad tā viņu paslēpa trīs mēnešus. 3Bet kad viņu vairs nevarēja paslēpt, tad tā ņēma priekš viņa niedru šķirstiņu un to aptraipīja ar piķi un sveķiem, ielika to bērnu tur iekšā, un to nolika niedrēs upmalā. 4Un viņa māsa stāvēja no tālienes, nolūkot, kas tam notiktu. 5Tad Varaūs meita nonāca upē mazgāties, un viņas jumpravas staigāja upes malā. Un viņa redzēja to šķirstu niedru vidū un sūtīja savu kalponi un lika to atnest. 6Kad nu viņa to atvēra, tad tā redzēja to bērniņu, un raugi, tas puisēns raudāja, un viņa par to apžēlojās un sacīja: šis ir viens no tiem Ebreju bērniņiem. 7Tad viņa māsa sacīja uz Varaūs meitu: vai man būs iet un tev aicināt zīdītāju no Ebreju sievām, kas tev to bērnu var zīdināt? 8Un Varaūs meita uz to sacīja: ej! Un tā meitene nogāja un aicināja tā bērniņa māti. 9Un Varaūs meita uz viņu sacīja: ņem šo bērniņu un zīdi man to, es tev došu tavu algu. Un tā sieva ņēma to bērniņu un to zīdīja. 10Un kad tas bērniņš bija paaudzis, tad viņa to noveda pie Varaūs meitas, un tas viņai tapa par dēlu, un tā viņa vārdu nosauca Mozu (izvilktais), sacīdama: tāpēc, ka es to no ūdens esmu izvilkusi. 11Un notika tanīs dienās, kad Mozus bija uzaudzis, tad viņš izgāja pie saviem brāļiem un apraudzīja viņu grūtumu un redzēja Ēģiptiešu vīru sitam vienu Ebreju vīru, vienu no viņa brāļiem. 12Un viņš skatījās šurp un turp un redzēdams, ka tur neviena nebija, viņš to Ēģiptieti nosita un to apslēpa smiltīs. 13Un viņš izgāja otrā dienā un redzi, divi Ebreju vīri bārās; un viņš sacīja uz to vainīgo: kāpēc tu siti savu tuvāko? 14Tad tas sacīja: kas tevi mums licis par virsnieku jeb soģi? Vai tu tā saki, mani arīdzan gribēdams nokaut, kā tu to Ēģiptieti esi nokāvis? Tad Mozus bijās un sacīja: patiesi šī lieta ir tapusi zināma. 15Kad nu Varaūs šo lietu dzirdēja, tad viņš meklēja Mozu nokaut, un Mozus bēga no Varaūs un mita Midijanas zemē un apmetās pie vienas akas. 16Un Midijanas priesterim bija septiņas meitas; tās nāca smelt un pildīja ūdens siles, dzirdināt sava tēva avis. 17Bet tie gani nāca un tās nodzina, un Mozus cēlās tām palīgā un dzirdināja viņu avis. 18Un kad tās nāca pie sava tēva Reguēļa, tad viņš sacīja: kā tad jūs šodien tik drīz esat pārnākušas? 19Tad tās sacīja: viens Ēģiptiešu vīrs mūs izglābis no to ganu rokas, un viņš mums arī smēlis un dzirdinājis mūsu avis. 20Un tas sacīja uz savām meitām: kur tad viņš ir? Kāpēc jūs šo vīru tur esat atstājušas. Aicinājiet to, maizi ēst. 21Un Mozum bija pa prātam, palikt pie tā vīra, un tas deva Mozum savu meitu Ciporu par sievu. 22Tā viņam dzemdēja dēlu, un tas viņa vārdu nosauca Ģersomu (piemitējs), sacīdams: es esmu piemitējs svešā zemē. 23Un ilgu laiku pēc tam Ēģiptes ķēniņš nomira un Izraēla bērni nopūtās un brēca par to kalpošanu, un viņu brēkšana par to kalpošanu uzkāpa pie Dieva. 24Un Dievs dzirdēja viņu nopūtas, un pieminēja savu derību ar Ābraāmu, Īzaku un Jēkabu. 25Un Dievs uzlūkoja Izraēla bērnus un Dievs ņēma to vērā.