1Tad Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja: 2Runā uz Izraēla bērniem, lai tie griežas un apmet lēģeri pret Kirotleiju, starp Migdolu un jūru, šaipus Baāl Cevonas; tai pretī jums būs lēģeri apmest pie jūras. 3Tad Varaūs sacīs no Izraēla bērniem, tie ir apmaldījušies tai zemē, tuksnesis tiem ir visapkārt. 4Un es apcietināšu Varaūs sirdi, ka tas viņiem dzīsies pakaļ, un es pagodināšos pie Varaūs un pie visa viņa spēka, tā ka Ēģiptiešiem būs atzīt, ka es esmu Tas Kungs. Un tie tā darīja. 5Kad nu Ēģiptes ķēniņam tapa sacīts, tos ļaudis bēgam, tad Varaūs un viņa kalpu sirds pārvērtās pret tiem ļaudīm un tie sacīja: ko mēs esam darījuši, Izraēli atlaizdami, ka tie mums vairs nekalpo? 6Un viņš iejūdza savus ratus un ņēma savus ļaudis ar sevi līdz. 7Un viņš ņēma sešsimt izlasītus ratus un visus Ēģiptes zemes ratus un virsniekus pār tiem visiem. 8Un Tas Kungs apcietināja Varaūs, Ēģiptes ķēniņa, sirdi, ka tas Izraēla bērniem dzinās pakaļ; bet Izraēla bērni izgāja caur augstu roku. 9Un Ēģiptieši tiem dzinās pakaļ un tos panāca, kur tie lēģeri bija apmetuši pie jūras, visi Varaūs zirgi, rati un viņa jātnieki un viņa spēks pie Ķirotleijas pret Baāl Cevonu. 10Kad nu Varaūs bija tuvu pie tiem, tad Izraēla bērni pacēla savas acis, un redzi, Ēģiptieši dzinās viņiem pakaļ; un Izraēla bērni ļoti bijās un brēca uz To Kungu. 11Un tie sacīja uz Mozu: vai nebija kapenes Ēģiptes zemē, ka tu mūs esi aizvedis, lai mirstam tuksnesī? Kāpēc tu mums to esi darījis, ka tu mūs esi izvedis no Ēģiptes zemes. 12Vai tā nav tā valoda, ko mēs Ēģiptes zemē uz tevi runājām sacīdami: atstājies no mums, un lai kalpojam Ēģiptiešiem; jo tas mums būtu labāki bijis, kalpot Ēģiptiešiem, nekā mirt tuksnesī. 13Tad Mozus sacīja uz tiem ļaudīm: nebīstaties, pastāviet un lūkojiet Tā Kunga pestīšanu, ko viņš šodien jums darīs. Jo tos Ēģiptiešus, ko jūs šodien redzat, jūs mūžam vairs neredzēsiet. 14Tas Kungs karos par jums, un jūs būsiet mierā. 15Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: ko tu brēc uz mani? Saki Izraēla bērniem, lai dodās ceļā. 16Un tu pacel savu zizli un izstiep savu roku pār jūru un pāršķir to, ka Izraēla bērni var iziet cauri caur jūras vidu pa sausumu. 17Un redzi, es apcietināšu Ēģiptiešu sirdi, ka tie ies viņiem pakaļ, un es pagodināšos pie Varaūs un pie visa viņa spēka, pie viņa ratiem un pie viņa jātniekiem. 18Un Ēģiptiešiem būs atzīt, ka es esmu Tas Kungs, kad es pagodināšos pie Varaūs, pie viņa ratiem un pie viņa jātniekiem. 19Un tas Dieva eņģelis, kas Izraēla lēģerim gāja papriekš, cēlās un apstājās aiz viņiem, un tas padebeša stabs cēlās arīdzan no viņu priekšas un apstājās aiz viņiem. 20Un tas nāca starp Ēģiptiešu lēģeri un Izraēla lēģeri, un tas padebesis bija (Ēģiptiešiem) tumšs un darīja (Izraēla bērniem) nakti gaišu, tā ka cauru nakti tie nevarēja tikt pie šiem. 21Kad nu Mozus savu roku izstiepa pār jūru, tad Tas Kungs tai jūrai lika notecēt caur stipru austriņu visu nakti, un darīja to jūru sausu, un tas ūdens pāršķīrās. 22Un Izraēla bērni iegāja jūras vidū sausām kājām, un tas ūdens tiem bija par mūri pa labo un kreiso roku. 23Un Ēģiptieši tiem dzinās pakaļ un iegāja tiem pakaļ, visi Varaūs zirgi, viņa rati un viņa jātnieki jūras vidū. 24Un notikās rīta krēslā, tad Tas Kungs skatījās tai uguns un padebeša stabā uz Ēģiptiešu karaspēku un iztrūcināja Ēģiptiešu karaspēku. 25Un nogrūda tos riteņus no viņu ratiem, ka tiem grūti nācās tikt projām; tad Ēģiptieši sacīja: lai bēgam no Izraēla, jo Tas Kungs karo priekš viņiem pret Ēģiptiešiem. 26Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: izstiep savu roku pār jūru, ka tas ūdens sagāžas pār Ēģiptiešiem, pār viņu ratiem un pār viņu jātniekiem. 27Tad Mozus savu roku izstiepa pār jūru, un tā jūra atgriezās pašā rīta krēslā savā straumē, un Ēģiptieši bēga viņai pretī, un Tas Kungs iegāza Ēģiptiešus jūras vidū. 28Un tas ūdens griezās atpakaļ un apklāja ratus un jātniekus, visu Varaūs spēku, kas viņiem jūrā bija gājis pakaļ, ka neviens no tiem neatlika. 29Bet Izraēla bērni gāja sausām kājām caur jūras vidu, un ūdens tiem bija par mūri pa labo un kreiso roku. 30Tā Tas Kungs tanī dienā izglāba Izraēli no Ēģiptiešu rokas, un Izraēls redzēja Ēģiptiešus nomirušus jūras malā. 31Izraēls redzēja arīdzan to stipro roku, ko Tas Kungs pie Ēģiptiešiem bija parādījis. Un tie ļaudis bijās To Kungu un ticēja Tam Kungam un viņa kalpam Mozum.