1Tad Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja: 2Svēti man visus pirmdzimušos, visus kas māti atplēš, starp Izraēla bērniem, no cilvēkiem un no lopiem; tie man pieder. 3Tad Mozus sacīja uz tiem ļaudīm: pieminiet šo dienu, kur jūs esat izgājuši no Ēģiptes zemes, no tā vergu nama, jo Tas Kungs ar stipru roku jūs ir izvedis no šejienes; tāpēc nekā raudzēta nebūs ēst. 4Šodien jūs izejat Abiba mēnesī. 5Un kad Tas Kungs jūs būs ievedis Kanaāniešu un Etiešu un Amoriešu un Eviešu un Jebuziešu zemē, ko viņš jūsu tēviem zvērējis, tev dot, - zemi, kur piens un medus tek: tad tev ar tādu kalpošanu būs kalpot šai mēnesī. 6Septiņas dienas tev būs ēst neraudzētu maizi, un septītā dienā lai ir Tā Kunga svētki. 7Septiņas dienas būs ēst neraudzētu maizi, un raudzētu maizi lai neredz pie jums, un raugu lai neredz pie jums visās jūsu robežās. 8Un tev būs ziņu dot savam dēlam tai dienā un sacīt: tas ir tādēļ, ko Tas Kungs man darījis, kad es izgāju no Ēģiptes zemes. 9Un tam būs tev būt par zīmi tavā rokā un par piemiņas rakstu priekš tavām acīm, tāpēc lai Tā Kunga bauslība ir tavā mutē; jo ar stipru roku Tas Kungs tevi izvedis no Ēģiptes zemes. 10Tad nu turi šo iestādījumu īstenā laikā ik gadus. 11Un kad Tas Kungs tevi būs ievedis Kanaāniešu zemē, itin kā Viņš tev un taviem tēviem zvērējis, un tev to būs devis, 12Tad tev būs nodot Tam Kungam visu, kas māti atplēš, ir no taviem lopiem visu pirmdzimto; kas ir vīrietis, tam būs piederēt Tam Kungam. 13Bet visus pirmdzimtos no ēzeļa tev būs izpirkt ar vienu jēru, un ja tu to neizpirksi, tad nolauz viņam kaklu; bet ikvienu pirmdzimto no cilvēkiem starp jūsu bērniem jums būs izpirkt. 14Un kad tavs dēls šodien vai rītu tev vaicās un sacīs: kas tas ir? Tad tev būs tam sacīt: Tas Kungs mūs ar stipru roku ir izvedis no Ēģiptes, no tā vergu nama. 15Jo kad Varaūs apcietinājās, mūs atlaist, tad Tas Kungs nokāva visus pirmdzimtos Ēģiptes zemē, no cilvēku pirmdzimtiem līdz lopu pirmdzimtiem; tādēļ es Tam Kungam upurēju visu, kas no vīriešu kārtas māti atplēš, bet visus savus pirmdzimtos dēlus es izpērku. 16Un tas būs par zīmi tavā rokā un par piemiņas rakstu priekš tavām acīm; jo Tas Kungs mūs ar stipru roku ir izvedis no Ēģiptes. 17Un kad Varaūs tos ļaudis bija atlaidis, tad Dievs tos nevadīja pa Vīlistu zemes ceļu, jebšu tas bija īsāks, jo Dievs sacīja: lai tiem ļaudīm nepaliek žēl, kad tie redz karu, un lai tie atkal negriežās atpakaļ uz Ēģiptes zemi. 18Bet Dievs tiem ļaudīm lika griezties pa tuksneša ceļu uz niedru jūru, un Izraēla bērni izgāja apbruņoti no Ēģiptes zemes. 19Un Mozus ņēma Jāzepa kaulus līdz ar sevi; jo tas Izraēla bērniem bija licis zvērēt it stipru zvērestu, sacīdams: Dievs jūs tiešām piemeklēs; tad vediet manus kaulus līdz ar sevi no šejienes. 20Tā tie izgāja no Zukota un apmetās Etamā, tuksneša galā. 21Un Tas Kungs gāja viņiem priekšā, dienu padebeša stabā, ka viņš tos pa ceļu vadītu, un nakti uguns stabā, ka viņš tiem spīdētu, iet dienu un nakti. 22Un tas padebeša stabs nenozuda dienā nedz tas uguns stabs naktī no ļaužu priekšas.